Foto: LETA
Ceturtdien protestā pie Saeimas ēkas provizoriski varētu piedalīties ap diviem tūkstošiem dalībnieku, trešdien medijiem paziņoja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris. Tāpat mediķu organizācijas lēmušas par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Jānim Reiram (JV).

Protesta akcijas sākumā plānotas skaidrojošās uzrunas ar mērķi informēt, kāpēc tiek rīkots šis protests. Tām sekos kopīga dokumentu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) par Saeimas atsaukšanu, norises gaitu ieskicēja Keris.

Tāpat Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece piemetināja, ka LĀB valde vakar lēma prasīt demisiju finanšu ministram Reiram. Tas nolemts saistībā ar Finanšu ministrijas sagatavotā valsts budžeta likumprojekta zemo kvalitāti, necaurspīdīgumu un korupcijas pazīmēm, uzskata mediķu organizācijas.

Protestu dienā slimnīcu darbībā nav gaidāmas lielas izmaiņas, prognozēja protesta akcijas organizatori. Ja pacientiem plānoti plānveida apmeklējumi šajā dienā, tad jāinteresējas par izmaiņām, piebilda Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis. Keris uzsvēra, ka viens no faktoriem, kuru organizatori ņem vērā, – lai protesti neradītu lielas neērtības pacientiem.

"Protesta akcija ir organizēta un tiek plānota ar konkrētu mērķi – aizstāvēt iedzīvotāju tiesības uz pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi, demokrātiju un tiesiskumu," žurnālistiem pauda Keris.

Keris uzskata, ka ir pienācis laiks vēlētājiem paust savu viedokli: "Ir pienācis laiks vēlētājiem saprast un darīt citiem zināmu vai viņus apmierina tas, ka Saeima vienus likumus ievēro, bet citus nē. Vai viņus apmierina, ka lielākā daļa deputātu neievēro savu svinīgo solījumu, jo, dodot solījumu, viņi sola ievērot Latvijas Republikas likumus. Vai vēlētāji ir ar mieru samierināties, ka veselības nozares finansējums, līdz ar to arī veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte tuvākajos gados pasliktināsies nevis uzlabosies."

Viņš uzsver, ka šīs protesta akcijas mērķis ir "dot iespēju katram būt tik tuvu viedokļa izteikšanai, cik nu iespējams", un cer, ka mediķi tiks sadzirdēti un "mums muti rītdien aizbāzt neizdosies".

Aizsilniece pauda, ka pieprasīt Saeimas atlaišanu viņu pārliecināja 27. novembra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pārrunātā piedāvājuma par ārstu medicīniskās kļūdas dekriminalizāciju izskatīšanas atlikšana. Šī piedāvājuma izstrāde prasīja daudz laika un konsultāciju ar ekspertiem, tāpēc viņa pauda sašutumu, ka tas bija politisks gājiens un veids parādīt "kādi mēs esam sliktie – ne tikai prasām augstākas algas, bet arī dekriminalizāciju medicīniskai kļūdai".

Jau ziņots, ka ceturtdien, 28. novembrī, mediķu organizācijas rīkos atkārtotu protesta akciju pie Saeimas ēkas, aicinot atsaukt 13. Saeimu, informēja LVSADA.

Protesta laikā, kas notiks no pulksten 11 līdz 12, ir plānots skaidrot, kādēļ vēlētājiem pienācis laiks novērtēt 13. Saeimas darbu. Pēc tam uz CVK kopīgi tiks nogādāts LVSADA ierosinājums rīkot tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu. Mediķu organizācijas neplāno pievienoties jau esošajiem iesniegumiem par Saeimas atlaišanu, jo bija pirmās, kas tādu domu izteica un grib, lai ir tā, ka "mēs savu sākotnējo ieceri esam noveduši līdz loģiskam noslēgumam," portālam "Delfi" iepriekš teica LVSADA vadītājs Valdis Keris.

"Delfi" jau rakstīja, ka Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020. gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, pirmās protesta akcijas pie Saeimas priekšvakarā, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Tāpat Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien tikās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), lai pārrunātu ministres redzējumu par iespējām uzlabot veselības aprūpes sistēmu. Kariņš otrdien arī izdeva rezolūciju Viņķelei, norādot, ka līdz 31. janvārim jāsagatavo un Ministru kabinetā jāiesniedz piedāvājums par jaunu darba samaksas atalgojuma modeli mediķiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!