Pieaudzis deviņos mēnešos izrakstīto slimības lapu skaits
Foto: Shutterstock

Šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar šo periodu pērn, pieaudzis izrakstīto darbnespējas lapu unikālo gadījumu skaits, pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) Konsultatīvās padomes sēdes sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Tāpat palielinājusies par darbnespēju izmaksāta summa, bet šis palielinājums vairāk saistīts ar minimālās algas celšanu un citiem faktoriem, piebilda ministre.

Čakša norādīja, ka šodien NVD Konsultatīvās padomes sēdē dienests, Labklājības ministrija (LM), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) prezentēja savu redzējumu par šo jautājumu un risināmajām problēmām.

Ministre skaidroja, ka diemžēl 80% no darbnespējas lapām nav iespējams analizēt, jo tās iekrīt kategorijā "vispārējais gadījums", savukārt 20% gadījumu darbnespējas lapas saistītas ar grūtniecību un bērna aprūpi saslimšanas gadījumā.

Čakša sacīja, ka sēdes laikā no LDDK un LBAS izskanēja norādījums, ka nepieciešams šos 80% gadījumu analizēt detalizētāk. Lai to varētu izdarīt, gan nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, jo šobrīd datu aizsardzības dēļ darbnespējas lapās nedrīkst parādīties slimību diagnozes, skaidroja ministre.

Vienlaikus viņa norādīja, ka diagnozei noteikti nevajadzētu parādīties darbadevējiem, tomēr diagnoze varētu parādīties NVD ieejošajos datos, kas nodrošinātu, ka politikas veidošanai un analīzes tiek izmantoti anonīmi dati.

Čakša skaidroja, ka ministrijas ierēdniecība organizēs diskusiju ar nozares pārstāvjiem par nepieciešamību veikt grozījumus noteikumos, un viss tālākais būs atkarīgs no diskusijas rezultātiem.

Ministre sacīja, ka darbnespējas lapas tiek izrakstītas cilvēkiem darbspējīgā vecumā, tāpēc nepieciešams saprast, kādi ir iemesli un kā šos cilvēkus varētu motivēt ātrāk atgriezties darbā. Tāpat jāsaprot, kāpēc slimības lapu ir tik daudz, un kāpēc ir vairākas atkārtotas slimības lapas ar dažu dienu starpību, proti, vai tas saistīts ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, speciālistu pieejamību vai citiem faktoriem.

Latvijā jau ilgstoši tiek diskutēts par lielo izrakstīto slimības lapu skaitu, turklāt izskanējuši vairāki mēģinājumi ierobežot slimības lapu apmērus. Piemēram, pērn LM rosināja nemaksāt par pirmajām trīs slimošanas dienām, lai taupītu līdzekļus. Šis ierosinājums gan daudzo iebildumu dēļ netika atbalstīts, vienlaikus VM un LM solīja kopīgi strādāt pie šīs problēmas risinājumiem.

Vienlaikus šī gada septembrī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzina, ka lielais strādājošo ņemto slimības lapu skaits apdraud ārvalstu investīciju piesaisti pārtikas ražošanas nozarē.

Viņa teica, saskaņā ar nozares uzņēmumu datiem vidēji 10% strādājošo regulāri slimo, kas pārtikas ražošanas nozarē vēl vairāk saasina darbaspēka trūkuma problēmu un izmaksas, mazinot uzņēmumu konkurētspēju Baltijas līmenī. Slimības lapas aktīvi izmanto sezonas darbinieki, kas pēdējās darba dienās izņem A slimības lapu. Darbaspēka problēmu saasina arī tas, ka uzņēmējiem viena darbinieka vietā jāuztur 1,5 darbinieki.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), sanāksmes gaitā arī LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece iepazīstināja ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju par izmaksātajiem pabalstiem darbnespējas gadījumā.

Muižniece norādījusi, ka pastāv objektīvi iemesli, kāpēc gadu laikā palielinās izmaksāto pabalstu apmērs, proti, palielinās sociālo iemaksu veicēju skaits un attiecīgi arī izmaksātie pabalsti slimības gadījumā, palielinās darba algu apjoms, pieaug bērnu skaits, kuru slimības laikā kāds no vecākiem ir darbnespējīgs un citi iemesli.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, iepazīstinot ar darba devēju skatījumu uz veselības aprūpi, norādīja uz zaudējumiem tautsaimniecībai un uzņēmējiem, ko rada darbnespēja. Darbinieku darbnespēja gada laikā uzņēmumiem rada zaudējumus 170 miljonu eiro apmērā.

Source

LETA

Tags

Anda Čakša NVD Slimības lapa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus