Šogad desmit mēnešos ierosināti 570 izlīgumi, pērn pa visu gadu tie bija 440 gadījumi. VPD norāda, ka joprojām visvairāk, proti, 40% izlīgumi ierosināti par mazāk smagiem noziegumiem, 30% - par kriminālpārkāpumiem, 26% - par smagiem noziegumiem un 4% - par sevišķi smagiem noziegumiem.
376 gadījumos izlīgumu ierosinājusi persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, 108 gadījumos - policija, 44 - prokuratūra, deviņos gadījumos - cietušais un abas iesaistītās puses, bet trīs gadījumos – tiesnesis, izskatot lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērniem.
Šogad desmit mēnešos izlīgumā iesaistījās 90 nepilngadīgas personas, savukārt pērn tās bija 78 nepilngadīgas personas.
"Jāuzsver, ka izlīgumu ir iespējams organizēt pirmstiesas kriminālprocesā laikā un izlīgums ir iespējams tikai tajos gadījumos, kad persona atzīst, ka ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, lietas faktus un ir gatava novērst kaitējuma sekas," norāda VPD Izlīguma nodaļas vadītāja Diāna Ziediņa. Viņa norāda, ka veidojas pozitīva prakse – persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir gatava atlīdzināt kaitējuma sekas arī ar savu darbu, ne tikai finansiāli.
"Mūsu praksē ir sastopami dažādi atlīdzinājuma piemēri: remontdarbi kaitējuma nodarītajā vietā – tiek iestiklots izsistais stikls vai atjaunota sabojātā sēta, kā arī darbi sabiedrības labā – uzņēmums, kam nodarīts kaitējums, vienojās ar personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par 100 stundu darbu sabiedriskās organizācijas labā. Gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir nepilngadīgais, cietušais bieži vien prasa atlīdzinājumu nevis no vecākiem, bet no paša nepilngadīgā, piemēram, nepilngadīgie, kuri bija apzīmējuši pašvaldības ēkas sienu, no pašvaldības saņēma krāsu un paši pārkrāsoja sienu," stāsta Ziediņa.