EPA-AFI

Perspektīvā Dobeles gāzes krātuve ar 11 miljardu kubikmetru ietilpību, ja tāda tiks izbūvēta, pastiprinās Latvijas lomu Eiropas enerģētikas tirgū un dos Latvijai "vizibilitāti", bet nozīmīgus naudas ieņēmumus no šāda projekta Latvijas valsts negūs, pirmdien, tiekoties ar žurnālistiem, pauda Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Komisārs ironizēja, ka Dobeles gāzes krātuves projekts Latvijā ļoti saistās ar mītiem, un konkrētāk par to būs iespējams runāt, kad būs veikta precīzāka ģeoloģiskā izpēte, vai šajā vietā patiešām iespējams uzkrāt gāzi. Taču vienlaikus ES tuvākajā laikā, visticamāk, atvēlēs miljonu eiro šādas izpētes veikšanai, jo Brisele saredz projektu kā nozīmīgu Savienības enerģētikas attīstībai.

Piebalgs uzskata, ka Dobeles krātuves projekta reālākie attīstītāji būs "Gazprom", kas ir galvenais gāzes piegādātājs, un kompānijas, kuras nodarbojas ar gāzes tirgošanu Eiropā, visticamāk vācu kompānijas "E.ON" vai BASF. Tā kā "Gazprom" un BASF ir topošā Baltijas jūru šķērsojošā Ziemeļeiropas gāzesvada būvētāji, iespējams, viņiem varētu būt interese būvēt no šī gāzesvada atzaru uz Dobeli.

Uz žurnālistu jautājumu, vai Latvijas valdības nesenā interese par gadiem ilgi no dienaskārtības noņemtā Dobeles projekta attīstību skaidrojama ar interesi no Ziemeļeiropas gāzesvada būvētājiem, komisārs norādīja: iniciatīva par Dobeles krātuves perspektīvām noteikti nav nākusi no Krievijas un Vācijas. Tomēr komisārs atzina, ka vērojama šo kompāniju interese par Dobeli.

Piebalgs uzsvēra, ka atzars uz Dobeli prasa nozīmīgas investīcijas, jo jāuzbūvē divi gāzesvadi - gan uz krātuvi, gan no krātuves. Jautāts par Latvijas iespējamo ieguvumu, Piebalgs norādīja, ka tas iespējams tikai, ja Latvija izšķirsies pati investēt krātuves izstrādes projektā, jo gāzes krātuves nenodarbina daudz darbinieku, tāpēc jūtamus nodokļu ieņēmumus nevar gaidīt, savukārt maksu par gāzes uzglabāšanu saņems tas, kuram krātuve piederēs, tātad investors.

"Delfi" jau ziņoja, ka uzņēmēju Vladimira Komogorcevs, Jura Šabašova, Ginta Lazdiņa un Guntara Kukula veidotajam SIA ″Zemgales attīstības fonds″ pieder zeme virs plānotās Dobeles gāzes krātuves un izņēmuši licenci dzīļu izpētei un izmantošanai. Latvijas likumdošana paredz, ka no zemes dzīļu izmantošanas labumu gūst tas, kuram pieder pati zeme.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form