Piecas būtiskas lietas, kas šogad jāielāgo par medībām Latvijā
Foto: Shutterstock

Aprīlī stājušies spēkā grozījumi "Medību noteikumos", kas turpmāk paredz būtiskas izmaiņas medību norisē Latvijā. Portāls "Delfi" piedāvā Valsts meža dienesta (VMD) apkopotās būtiskākās izmaiņas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Stirnas un mežacūkas – nelimitētas, lūši – nemedījami

Stirnas un mežacūkas ir kļuvušas par nelimitētajiem medījamajiem dzīvniekiem, taču šo sugu medību termiņi saglabājušies iepriekšējie. Mežacūkas ir medījamas visu gadu, stirnu āži – no 1. jūnija līdz 30. novembrim, bet stirnu kazas un kazlēni – no 15. augusta līdz 30. novembrim.

No medījamo dzīvnieku saraksta ir svītroti lūši, kurus medīt vairs nav atļauts.

Saskaņā ar Medību likuma Pārejas noteikumu prasībām VMD izdevis rīkojumu, ka mežacūku medības ar marķieriem šajā medību sezonā faktiski turpinās līdzšinējā kārtībā, taču nemaksājot par marķieriem valsts nodevu.

Visi medību iecirknī nomedītie un ievainotie dzīvnieki, tai skaitā stirnas un mežacūkas, jāreģistrē nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā. To darot, alnim, staltbriedim, stirnai un mežacūkai nepieciešams norādīt arī dzimumu un vecumu.

Latvijā līdz 2023. gada 1. aprīlim vēl ir atļauts medīt stirnas un mežacūkas medību iecirkņos, kas mazāki par 350 hektāriem, ja ir spēkā līgums par attiecīgo sugu limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.

Izmaiņas staltbriežu, bebru un ondatru medību nosacījumos

Ievērojami mainīti staltbriežu medību nosacījumi, kas kļuvuši daudz detalizētāki. Staltbriežu buļļu medību termiņš pagarināts par divām nedēļām un ilgst no 1. septembra līdz 15. februārim. Līdz divus gadus vecu staltbriežu buļļu jeb tautā dēvēto "špīseru" medības atļautas no 15. augusta līdz pat medību sezonas beigām 31. martā. Turklāt "špīseri" drīkst medīt, izmantojot arī staltbriežu govs medību atļauju.

Staltbriežu govju un teļu medības tagad atļauts sākt mēnesi agrāk. Govju medību termiņš tagad ilgst no 15. jūlija līdz 31. janvārim, bet teļu medību termiņš – no 15. jūlija līdz medību sezonas beigām 31. martā.

Staltbriežus un mežacūkas dzinējmedībās atļauts medīt no 1. oktobra līdz 31. janvārim, bet vēlāk – tikai individuālajās medībās. Savukārt bebrus un ondatras meliorācijas sistēmās drīkst medīt divas nedēļas ilgāk – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim.

Termālie tēmēkļi un papildus drošības prasības

Mežacūku, lapsu, un jenotsuņu medībās diennakts tumšajā laikā turpmāk atļauts izmantot arī siltumu uztverošos tēmēkļus, taču ar tādiem pašiem nosacījumiem kā medību lukturus un naktsredzes tēmēkļus – tikai atrodoties uz paaugstinājuma, kas nav zemāks par 2,5 metriem, bet tēmēkļa izmantošana jādokumentē medību pārskatā.

Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocim ar termālo tēmēkli jābūt izlādētam, ja vien netiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījums. Diennakts tumšais laiks sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, paredz noteikumi.

Medību noteikumos iekļauta arī viena papildus drošības prasība. Tāpat kā iepriekš, dzinējmedībās šaušanu mastā pārtrauc, ja dzinēji atrodas tuvāk par 200 metriem no mednieku līnijas. Taču tagad šaušanu mastā pārtrauc arī tad, ja reljefs vai mežaudze nenodrošina, ka šāviņš savā lidojumā neapdraud cilvēkus, ēkas vai transportlīdzekļus. Tas ir, ja dzinējmedību mastā ir liela, atklāta platība, piemēram, izcirtums un pastāv risks, ka šāviens tajā kādu var apdraudēt, tad šaut mastā vairs nedrīkst.

Marķiera nostiprināšana un medījuma pārvietošana

Medību noteikumu grozījumos precizēta marķiera izmantošanas kārtība. Marķējot medījumu, marķieri nostiprina uz dzīvnieka ķermeņa (iepriekšējais formulējums pieprasīja nostiprināt to dzīvnieka liemenī). Nostiprinot marķieri, to atļauts aplikt arī ap dzīvnieka ragu. Tāpat kā iepriekš, marķieri nostiprina tā, lai to nebūtu iespējams noņemt bez marķiera sabojāšanas.
Spēkā paliek noteikums, ka par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu uzskatāma arī dzīvnieka ķermeņa ievietošana transportlīdzeklī vai piestiprināšana pie tā, izmantojot sakabes elementus. Taču dzīvnieka iekšējo orgānu izņemšana vietā, kur dzīvnieks nomedīts, par dzīvnieka pārvietošanu nav uzskatāma.

Robežlīgumi un medības postījumu vietās

Ja medību tiesību lietotājs noslēdzis robežlīgumu jeb vienošanos par kopīgām medību iecirkņu robežām ar visiem blakus esošajiem medību tiesību lietotājiem un šis līgums reģistrēts VMD, tad medību platība ir uzskatāma par vienlaidu platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem, paredz noteikumi.

Vienkāršoti izsakoties – ja medību kolektīvs robežlīgumā vienojies ar visiem kaimiņiem par ārējām robežām un reģistrējis līgumu VMD, tad šo robežu iekšienē medību platībās drīkst būt "pārrāvumi", kas lielāki par 100 metriem. Robežlīgumu slēdz uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.

Šogad mainījušies arī nosacījumi medību atļauju izsniegšanai postījumu vietās. Saņemot iesniegumu par medību atļaujas piešķiršanu virs limita, kā arī medīšanai ārpus medību termiņa postījumu vietās, kurās veikti aizsardzības pasākumi, VMD to izskata piecu darba dienu laikā.

Ja postījumu vietā veikti aizsardzības pasākumi, tad virslimita medību atļauju VMD var izsniegt visā medību iecirknī, bet ja aizsardzības pasākumi nav veikti – tikai konkrētajā postījumu vietā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Medības Valsts meža dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form