Pieci gadi kopš Zolitūdes traģēdijas – tiesas vēl punktu nav pielikušas
Foto: F64

Trešdien aprit pieci gadi kopš 2013. gada 21. novembra, kad vakarā Latvija piedzīvoja baisāko traģēdiju kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas –sabrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, zem gruvešiem dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti tika ievainoti. Līdz šim tiesvedība krimināllietā, kas saistībā ar šo notikumu tika ierosināta, vēl nav noslēgusies.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informāciju par sagruvušu jumtu lielveikalā "Maxima" Priedaines ielā 20 saņēma 2013. gada 21. novembrī pulksten 17.46. Pirmā glābēju vienība notikuma vietā ieradās 14 minūtes pēc izsaukuma. Ziņas par cietušajiem un izglābtajiem katru brīdi mainījās. Savukārt tās dienas pulksten 19.04 notika atkārtots būvkonstrukciju nogruvums, kas apraka vairākus ugunsdzēsējus, kuri tobrīd atbrīvoja iesprostotos cilvēkus.

Laikā no 2013. gada 21. novembra vakaram līdz 2013. gada 24. novembrim bojā gājušo skaits pieauga. 24. novembrī Valsts policija publicēja visu 54 bojā gājušo personu sarakstu, vēstot, ka traģēdijā bērni nav gājuši bojā. Starp bojā gājušajiem bija arī trīs ugunsdzēsēji. Kā toreiz paziņoja ugunsdzēsēju vadība – 21.novembra nakts no glābēju atmiņām nekad neizdzisīs dienesta pienākumu pildīšanas laikā, cenšoties izglābt veikala konstrukciju nogruvumā apraktos cilvēkus, gāja bojā trīs kolēģi - Vilnis Šteinītis, Edgars Reinfelds un Sergejs Ižiks

Traģēdijā vecākus zaudēja 16 bērni, trīs no viņiem palika gan bez mammas, gan tēva..

Nepilnu nedēļu pēc Zolitūdes traģēdijas, 2013. gada 27. novembrī, no amata atkāpās visilgāk amatā bijušais ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Tā brīža valdības vadītājs savu demisiju pamatoja ar to, ka tādējādi uzņemas politisko atbildību par Zolitūdē notikušo traģēdiju. Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) pēc šī Dombrovska soļa paziņoja, ka atkāpties negrasās, bet premjera rīcību vērtēja kā situācijas izmantošanu, "lai iegūtu popularitātes punktus un atkāptos no valdības vadītāja pienākumiem, saskaroties ar problēmām, kuras viņš nespēj un nevēlas risināt – sākot ar stabilu valdības darbu un beidzot ar Liepājas metalurga problēmām, inflāciju, kas saistīta ar eiro ieviešanu, tiesvedībām ar "AirBaltic" un daudzām citām problēmām, ar kurām viņš acīmredzami netiek vaļā".

28. novembrī no amata atbrīvoja arī "Maxima Latvija" valdes locekli Gintaru Jasinski – "par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā". Jasinsks, vēl esot savā amatā, žurnālistiem preses konferencē uz jautājumu par atbildības uzņemšanos un atkāpšanos no amata atbildēja, ka atkāpjas tie, kas jūt reālu atbildību, bet viņš cilvēkiem acīs skatīties varot.

Pēc Zolitūdes traģēdijā cietušo prasībām vairākās Rīgas tiesās, Jūrmalas pilsētas tiesā, Talsu rajona tiesā, kā arī Liepājas tiesā tika ierosinātas civillietas, kurās prasīto kompensāciju summas mērāmas vairākos miljonos eiro.

Vērienīgākā no lietām, kas ierosināta pēc cietušo prasības, ir Rīgas apgabaltiesas sāktā Edgara Čerņenoka, Valērijas Valentīnas Mizulas un Oksanas Vilsones prasība pret SIA "Maxima Latvija", būvkompāniju "Re&Re", SIA "Homburg Zolitūde", SIA "Tineo" un Rīgas domi. Prasītāji lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu – ap 100 miljoniem – un atzīt atbildētāju rīcības prettiesiskumu.

Par notikušo traģēdiju Valsts policija sāka kriminālprocesu, sākotnēji par cietušajiem atzīstot 104 bojā gājušo tuviniekus. Procesa izmeklēšanā, kā arī tam jau nonākot tiesā, kriminālprocesā par cietušajiem atzīto personu skaits pieauga līdz vairāk nekā 250 cilvēkiem.

Izmeklējot kriminālprocesu, Valsts policija kopā ar piesaistītajiem Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem veica kopņu noslodzes eksperimentu, bet pusotru mēnesi pēc pirmā eksperimenta policija notikuma vietā atgriezās otrā eksperimenta īstenošanai – kontrolētajai dedzināšanai. Pēc divu kontrolētu ugunsgrēku nodzēšanas uz lielveikala "Maxima" jumta nesabrukušās daļas eksperti ņēma metāla un betona paraugus, kuriem veica analīzi. Drīz pēc tam policijas darbinieki attīrīja arī trešā nogruvuma vietu un izņēma atlikušos pierādījumus.

Speciāli traģēdijas kriminālprocesa izmeklēšanai Valsts policija izveidoja 48 izmeklētāju grupu, savukārt ekspertīzēm piesaistīti kopumā 11 eksperti. Taču atsevišķos brīžos un izmeklēšanas etapos pie izmeklēšanas strādājuši vairāk nekā 100 policisti.

Kā liecināja policijas sniegtā informācija, izņemtas tika vairāk nekā 275 tonnas lietisko pierādījumu, tostarp konstrukciju un būvmateriālu paraugu, 80 datu nesēji un vairāki tūkstoši dokumentu. Kriminālprocesā policija nopratināja vairāk nekā 400 cilvēku, no kuriem lielākā daļa pratināti vairākkārtīgi.

2015. gada aprīlī policija prokuratūrai nosūtīja Zolitūdes traģēdijas krimināllietas materiālus, lūdzot uzrādīt apsūdzību astoņām fiziskām personām.

Toreiz Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka piecām personām lūgts uzrādīt apsūdzību pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas – par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa, bet trim personām – pēc Krimināllikuma 319.panta 3.daļas – par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. Tāpat 2015. gada aprīlī kriminālvajāšanai tika nosūtīts Zolitūdes traģēdijas kriminālprocess, kas bija uzsākts par iespējamiem darba drošības pārkāpumiem uzņēmumā "Maxima Latvija".

Savukārt 2015. gada oktobrī krimināllieta nonāca tiesā.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Pirmā Zolitūdes traģēdijas tiesas sēde notika 2015. gada 8.decembrī. Patlaban krimināllietā ir uzklausīti cietušie un liecinieki un savas liecības sniedz apsūdzētie. Lietā ir pasludināts pārtraukums līdz 6. decembrim, lai prokurori varētu sagatavot apsūdzības grozījumus.

Krimināllietas iztiesāšanas laikā atklātais faktiskais apstākļu kopums radījis nepieciešamību formāli mainīt apsūdzību, iepriekš paziņoja prokurori. Prokurors Agris Skradailis norādīja, ka lietas iztiesāšanas gaitā atklāti gana daudz jauni fakti, tādēļ, atbilstoši Kriminālprocesa likumam, valsts apsūdzības virzītājiem ir nepieciešams mainīt apsūdzības faktiskos apstākļus. Viņš uzsvēra, ka apsūdzības grozīšana nenozīmē apsūdzētajiem inkriminēto krimināllikuma pantu maiņu.

Saeimā tapa arī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura savā galaziņojumā kā atbildīgās minēja 16 personas.

Komisijas vērtējumā atbildīgas par situāciju, ka valstī vairāk nekā piecus gadus, no 2009. gada līdz 2014. gadam, faktiski vairs netika īstenota valsts kontrole pār būvniecības procesu, ir gan tās amatpersonas, kuras pieņēma lēmumu likvidēt Valsts būvinspekciju, gan tās, kuras pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma neatjaunoja valsts kontroli pār būvniecības procesu.

Ziņojuma kopsavilkumā kā atbildīgie šajā kontekstā minēti bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V), Daniels Pavļuts, finanšu ministri Einārs Repše, Andris Vilks, bijušie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāji Guntis Bērziņš, Jānis Reirs (V) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāji Guntis Blumbergs, Vents Armands Krauklis, Andris Bērziņš, Vjačeslavs Dombrovskis un Jānis Ozoliņš, un bijušie ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (S) un Juris Pūce ("Attīstībai/Par!).

Par komisijas konstatētajiem trūkumiem Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotajā būvniecības uzraudzības sistēmā un Zolitūdes traģēdiju morāli un politiski atbildīgi ir Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, uzskatīja komisija. Par traģēdiju kā politiski un morāli atbildīgie minēti arī Dombrovskis, Kampars, Pavļuts, Matīss un Pūce.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Anrijs Matīss Juris Pūce Nils Ušakovs Rīgas dome Zolitūdes traģēdija Valdis Dombrovskis Vjačeslavs Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form