Piecu gadu laikā dzīvokļu rinda Rīgā sarukusi uz pusi; rindā joprojām - 4584 ģimenes
Foto: LETA

Kopš 2009. gada dzīvokļu rinda Rīgā sarukusi uz pusi, liecina Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes apkopotā informācija.

Departaments vēsta, ka 2009. gada 1. janvārī pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājama risināšanai gaidīja 9691 ģimene, bet šā gada 1.janvārī dzīvokļu rindā bija reģistrētas 4584 ģimenes.

Apkopotie dati liecina, ka 2010. gada 1. janvārī dzīvokļu rindā bija 7991 ģimene, 2011.gadā – 7745, 2012.gadā – 6879, 2013.gadā – 6272, bet pērn – 5486 ģimenes.

RD Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka dome ir paplašinājusi cilvēku loku, kuriem ir tiesības reģistrēties dzīvokļu rindā, kā arī noteikusi augstāku ienākumu līmeni šīm ģimenēm.

Papildu paplašinātais loks ir ģimenes ar trim un vairāk bērniem, ģimenes, kuras zaudējušas savu vienīgo dzīves vietu hipotekārā kredīta parāda dēļ, ģimenes, kas audzina bērnu ar invaliditāti, personas ar invaliditāti un kustību traucējumiem, kurām nepieciešams servisa dzīvoklis, kā arī atsevišķi dzīvojoši pensionāri vai pensionāri ar invaliditāti, kuri piekrīt atdāvināt pašvaldībai savā īpašumā esošo dzīvokli, lai saņemtu sociālo dzīvokli. Tāpat uzsākta arī dažādu sociālo grupu kopdzīvojamo māju jeb kopmītņu pārbūve par atsevišķiem dzīvokļiem, un šo ēku īrniekiem, kuri maksājuši par īri un komunālajiem pakalpojumiem, tiek nodrošināta iespēja saņemt labiekārtotu dzīvokli, vēsta departaments.

Lielākā daļa jeb 2401 ģimene patlaban ir reģistrēta dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, 1416 ģimenes gaida rindā uz sociālo dzīvokli, 569 denacionalizētās mājās dzīvojošas ģimenes cer saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu un 198 ģimenes reģistrētas dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā.

Stepaņenko uzsver, ka "visefektīvāk denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieku mājokļa problēmas varētu risināt, piešķirot dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus, taču valsts kopš 2009.gada, kad krīzes dēļ pārtrauca izmaksāt līdzfinansējumu, tā arī nav spējusi iziet no krīzes". Komitejas vadītājs norāda, ka normatīvajos aktos joprojām ir paredzēts, ka valsts līdzfinansējums šī pabalsta izmaksai ir 50%.

Rīgas dome bija aprēķinājusi, ka šogad dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 17 miljoni eiro un pašvaldība bija gatava tiem nodrošināt 50% jeb 8,5 miljonus eiro, taču valsts atteikusies nodrošināt savu līdzfinansējuma daļu, vēsta departaments.

Pašvaldība norāda, ka turpina mājokļu attīstības programmas realizāciju. "Rīgas pilsētbūvnieks" par sociālo māju pārbūvē ēku Aglonas ielā 35/1, kurā varēs izveidot 215 sociālos dzīvokļus, kā arī tiek izstrādāts rekonstrukcijas projekts mājai Ieriķu ielā 28, kurā iecerēts izbūvēt aptuveni 70 dzīvokļus.

Tags

Rīgas dome Rīgas pilsētbūvnieks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form