Iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir raksturīga arī citām Latvijas lielākajām tautībām. 2005.gada sākumā krievu tautības iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2000.gadu, samazinājies no 703 000 uz 661 000 jeb par 42 tūkstošiem
Šogad Latvijā reģistrēti 28,6% krievu, 3,8% baltkrievu, 2,6% ukraiņu, 2,5% poļu, 1,4% lietuviešu, 0,4% ebreju un 0,4% čigānu, 0,2% vāciešu un 0,1% igauņu. Lībiešu īpatsvars ir 0,008% un šogad oficiāli reģistrēti 175 lībieši.
Augstākais Latviešu īpatsvars ir Talsu rajonā - 92,1 %, Kuldīgas rajonā - 91,5 %, Ventspils rajonā - 89,7 %, Limbažu rajonā - 88,7 %, Liepājas rajonā - 87,8 % un Madonas rajonā - 87,7 %. No valsts lielākajām pilsētām augstākais latviešu procents ir Jelgavā- 54,4 %, Ventspilī - 53,7 % un Liepājā - 51,4 %.
Mazāk par pusi no visiem iedzīvotājiem latviešu ir trijās republikas pilsētās no septiņām - Daugavpilī - 17,7 %, Rīgā - 42,3 % un Rēzeknē - 43,8 % un divos rajonos no 26 - Daugavpils rajonā - 39,8 % un Krāslavas rajonā - 48,7 %.
Statistikas dati par jaundzimušo mātes tautību liecina, ka 2004.gadā 64 % no visiem jaundzimušajiem bija latvieši. Citu lielāko tautību pārstāvju ģimenēs dzimušo procentuālais sadalījums bija - krievi - 26 %, baltkrievi - 2,4 %, poļi - 2,1 %, ukraiņi - 2,0 %, lietuvieši - 1,4 %. 2004.gadā 31 % bērnu piedzima ģimenēs, kur bērna mātes un tēva tautība bija atšķirīga.
2004. gadā iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā latviešu skaits valstī samazinājās par 80 cilvēkiem, krievu - par 843, ukraiņu - par 170, baltkrievu - par 70, ebreju - par 23 cilvēkiem. Turpretī lietuviešu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 37, vāciešu - par 25, igauņu - par 14.