Piecu stundu sarunās koalīcija vienojas par 2021. gada budžetu un nodokļiem (plkst. 21.45)
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pirmdien, 21. septembrī, pēc vairāk nekā piecu stundu garas sadarbības sanāksmes valdošā koalīcija politiski vienojusies par nākamā gada valsts budžeta ietvaru un nodokļu izmaiņām, pēc sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Precīzāki skaitļi un detaļas būs zināmas pēc valdības sēdes otrdien, lai gan par dažiem risinājumiem diskusijas varētu turpināties vēl ilgāk.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komentējot valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes gaitu, Kariņš sacīja, ka tā bijusi viena no garākajām viņa atmiņā. Kopumā jau vairākus mēnešus debatēts par nākamā gada budžetu, un tagad panākta vienošanās. Otrdien šo koalīcijas politisko vienošanos paredzēts izvērtēt un apstiprināt Ministru kabineta sēdē.

"Tiešām varu izteikt gandarījumu un lielu paldies visiem partneriem. Sarunas bijušas nedaudz sarežģītas, bet visnotaļ interesantas. Mēs esam idejiski meklējuši, kā Covid-19 apstākļos mēs vislabāk varētu risināt budžeta jautājumus un nākt pretī mūsu strādājošajiem un darba devējiem, uzlabojot valsts konkurētspēju un tajā pašā laikā pildīt visus solījumus, kādi likumos pieņemti. Tā ir tā vienošanās, un man ir liels gandarījums, ka tik tālu esam tikuši," sacīja Kariņš.

Kariņš pastāstīja, ka no nākamā gada minimālā alga būs 500 eiro mēnesī, garantētais minimālais ienākums no 64 eiro tiks palielināts līdz 109 eiro mēnesī.

Mediķu algām, lai pildītu likumu, paredzēti papildu183 miljoni eiro, pedagogu algām papildu vairāk nekā 40 miljoni eiro. Sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēti vairāk nekā astoņi miljoni eiro.

No gada sākuma par vienu procentu tiks samazināts sociālais nodoklis un no 1200 līdz 1800 eiro palielināts neapliekamā diferencētā minimuma piemērošanas slieksnis, bet no 1. jūlija ieviestas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, teica Kariņš, piebilstot, ka pie detaļām vēl notiek darbs.

Koalīcija arī vienojusies no 2022. gada reformēt ģimenes valsts pabalstu sistēmu, tos paaugstinot, sacīja Kariņš.

No koalīcijas partneru sacītā pēc sanāksmes izrietēja, ka panākta arī vienošanās par autoratlīdzību maksātāju nodokļu izmaiņām, kā arī tiks saglabāta 5% pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs sacīja, ka "ar cerībām skatāmies uz rītdienu, kad varētu tikt pieņemts ietvars 2021. gada budžetam". Viņš prognozēja ar dziesmas vārdiem, ka "kalniem pāri jauni kalni būs", ar to domājot, ka pēc budžeta pieņemšanas būs jādomā par to, kā nākotnē atbalstīt tautsaimniecību. Iekšlietu ministrijai ir daudz priekšlikumu, kā labāk redzēt drošības risinājumus nākotnē, virzienu iezīmēja Zakatistovs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) paveikto novērtēja kā "lielo starpfinišu" lēmumā par nākamā gada budžetu pēc divu mēnešu intensīvām sarunām par nodokļiem un budžetu.

"Situācijā, kādā bija Latvijas valdība, bija tikai daži iespējami rīcības veidi. Mēs esam situācijā, kad valsts ekonomika sarūk un budžeta ienākumi samazinās, bet vienlaikus iepriekš pieņemtie lēmumi un likumi, kā arī Satversmes tiesas spriedumi liek šajā situācijā valstij palielināt izdevumus. Lai to sabalansētu, vajadzēja pieņemt lēmumus, kas palielina valsts budžeta ienākumus tādā veidā, kas nodrošinātu solījumu izpildi, vienlaikus nekaitējot Latvijas ekonomikas attīstībai. "Attīstībai/Par" ir gandarīta, ka budžetā tiks pildīti solījumi medicīnas darbiniekiem, pedagogu darba samaksas grafiks un Satversmes tiesas spriedumi sociālās aizsardzības jomā," teica Pūce.

Viņš arī pauda gandarījumu, ka nākamgad tiks arī nodrošināta prasība valsts aizsardzībā ieguldīt 2% no IKP, faktiski pat ieguldot vairāk un nodrošinot, ka ekonomiskās krīzes situācijā valsts drošība netiek apdraudēta. Pūce atzinīgi vērtēja plānotās nodokļu izmaiņas, kas gan atvieglos situāciju vidusšķirai un vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, kā arī vienlaikus virzīsies uz priekšu alternatīvo nodokļu režīmu sakārtošanā, lai pietiekami sociāli aizsargātu visus Latvijas iedzīvotājus. Pūce piebilda, ka par šīs sistēmas ieviešanu diskusijas vēl tiks turpinātas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka, neraugoties uz ilgām diskusijām, koalīcija tomēr diezgan ātri virzījusies uz priekšu un pietiekami tālu tikusi. "Nav tā, ka šajā budžeta paketē nav labu lietu. Tajā ir labas lietas, uz kurām ir uzstājusi arī JKP. Piemēram, tas, ka nākamgad stāsies spēkā minimālais algas apmērs, ko mēs jau pagājušā gadā apstiprinājām. Mēs esam arī uzstājuši, ka vienlīdz ar minimālās algas apmēru jāceļ arī neapliekamais minimums, tādējādi samazinot darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējiem. Mēs esam panākuši, ka no aiznākamā gada būs iespējama šī minimuma kārtējā celšana. Tāpat ģimenes valsts pabalsta reforma, uz ko esam uzstājuši, ir iestrādāta kā iespējamība no 2022. gada," teica Bordāns.

Viņš atzina, ka zināmas neskaidrības ir palikušas vēl ar jautājumiem par pašnodarbinātajiem – vidusslāņa saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodrošina sevi un ģimenes. JKP atbalsta Finanšu ministrijas piedāvājumu, ka ir iespējams ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb darījumu kontu, kas tiktu izveidots nodokļu nomaksai. Ar tādu risinājumu varētu panākt divas labas lietas, uzskata Bordāns, – nodokļu maksājumu kā tādu un vienkāršotu nodokļu maksājumu, kas ir būtiski administratīvā sloga samazināšanā.

Bordāns piebilda, ka līdz galam nav skaidrības par nekustamā īpašuma nodokli, bet "visā visumā mēs esam koalīcijā vienojušies, ka līdz martam būtu iespējams panākt progresu arī šajā sakarā, tādējādi neatliekot uz bezgalīgi ilgu laiku kadastrālo vērtību apstiprināšanu, kādas valdība bija paredzējusi jau pirms vairākiem gadiem".

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāte Ilze Indriksone, atgādināja, ka nodokļu izmaiņu plānošana bija iesākta jau pirms pusotra gada, taču apstākļi un Covid-19 situācija radīja situāciju, ka nodokļu sarunas atpalika no budžeta sarunām, un kopumā radās ļoti sarežģīts process, jo bija jāņem vērā arī šī brīža ekonomiskās attīstības tendences.

"Man ir liels gandarījums, ka sarunas kopumā ir noslēgušās pozitīvi un ka ir izdevies panākt vienošanos gan par ģimenes valsts pabalsta reformu, kas ietver divas daļas – tiešo atbalstu ģimenei pēc reāli apgādībā esošo bērnu skaita nevis pēc to kārtas skaitļa, kā arī lai kompensētu atbalstu ģimenēm, kurās bērni jau ir pieauguši, jauniešiem tiks garantētas kritērijiem atbilstoši budžeta vietas studijām. Ģimenes valsts atbalsts no 2022. gada, bet budžeta vietas ceram īstenot jau no 2021. gada septembra," teica Indriksone.

Deputāte atzina, ka vēl ir palikuši vairāki jautājumi, par kuriem vēl būs diskusijas ar domu, lai būtu laba ne tikai pati ideja, bet arī tās ieviešana dzīvē. Pie tādiem jautājumiem Indriksone minēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanu, lai tas notiktu pakāpeniski un cilvēcīgi. "Lai nebūtu tā, ka mēs kādu iedzīvotāju daļu, kas šobrīd spēj par sevi parūpēties, izspiestu pelēkajā ekonomikā, un viņi nevarētu legāli turpināt strādāt tur, kur to šobrīd dara, un apgādāt sevi un savu ģimeni," teica Indriksone.

Deputāte pauda gandarījumu, ka izdevies rast kompromisa risinājumu autoratlīdzību nodokļu režīmam. Indriksone pauda cerību, ka tālākā nākotnē visi pašnodarbinātie, saimnieciskās darbības veicēji varētu izvēlēties vienu no diviem nodokļu nomaksas veidiem – darījumu konts ar apgrozījuma nodokli vai šī brīža pašnodarbināto nodokļu maksāšanas veids, kur pretī tiek uzskaitīti arī izdevumi.

Indriksone kā labu risinājumu vērtēja arī koalīcijas vienošanos turpināt saglabāt 5% PVN augļiem un dārzeņiem, jo šis nav labs brīdis to paaugstināt.

"Delfi" jau ziņoja, ka pēc vairāku nedēļu darba, Finanšu ministrijai un Kultūras ministrijai saskaņojot izmaiņas nodokļu nomaksā autoratlīdzību saņēmējiem, tapis darba piedāvājums izmaiņas ieviest nevis no nākamā gada sākuma, bet no 1. jūlija, kā arī nodokļus maksāt no kopējā apgrozījuma.

Piedāvājums paredz, ka nākotnē autoratlīdzībām netiek piemērots īpašs nodokļu režīms. Tā vietā plānotais regulējums paredz, ka, ja nav reģistrēta saimnieciskā darbība, autoratlīdzībām, kuras saņem uz uzņēmuma līguma pamata, piemēro iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā algota darba ienākumam.

Ja ir reģistrēta saimnieciskā darbība, var izvēlēties no divām iespējām – vai nu maksāt IIN un VSAOI vispārējā kārtībā kā saimnieciskās darbības veicējs, tajā skaitā atzīt izdevumus, vai maksāt vienkāršotu nodokli (MUN).

Vienkāršotais nodoklis (MUN), ko nākamgad plānots ieviest mikrouzņēmuma nodokļa vietā, ietver IIN un VSAOI un to aprēķina bāze ir apgrozījums. Piedāvātā likme ir 25% apgrozījumam līdz 20 000 eiro gadā un 40% virs šīs summas. Tālāk MUN iemaksas sadalās proporcijās IIN 33% un VSAOI 67%.

MUN maksātājiem tiek paredzēta arī izvēles iespēja nākotnē maksāt MUN kā patlaban, iesniedzot deklarāciju, vai izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, ja visi ieņēmumi ir bezskaidras naudas veidā, un šādā gadījumā MUN tiek ieturēts no konta, tāpēc nav jāsniedz deklarācija un jākārto grāmatvedība.

Ņemot vērā, ka ir jau noslēgti līgumi uz priekšu, autoratlīdzību maksātājiem piedāvāts šo regulējumu ieviest no nākamā gada 1. jūlija. Attiecībā uz autoratlīdzībām arī paredzēts, ka 2021. gadā apgrozījuma slieksnis 25% nodokļa likmei ir 10 000 eiro gadā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atis Zakatistovs KPV LV Ilze Indriksone Budžets 2021 Finanšu ministrija Iekšlietu ministrija Jānis Bordāns Juris Pūce Krišjānis Kariņš Ministru prezidents PVN Saeima Satversmes tiesa Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form