Lai neatkārtotos līdzīga situācija kā ar bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru (LSDSP), kurš pieprasīja prāvu kompensāciju par amata atstāšanu Rīgas Brīvostas valde, būtu nepieciešams noteikt, ka pašvaldību deputāti var ieņemt amatus pašvaldību uzņēmumu padomēs vai valdēs tikai uz pilnvaru laiku, uzskata aģentūras LETA aptaujātie valdības koalīcijas politiķi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc viņu domām, tas būtu viens no risinājumiem, kā liegt negodprātīgām amatpersonām iedzīvoties uz pašvaldības vai valsts rēķina.

Saeimas Tautas partijas (TP) frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka normatīvajos aktos nepieciešams skaidrāk noteikt amatpersonu, kas darbojas pašvaldību uzņēmumu padomēs, pienākumus, tiesības, kā arī to iecelšanas termiņus un atalgojumu.

Sakārtot šo jautājumu interešu konflikta novēršanas likuma izstrādes gaitā aicinājušas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Ģenerālprokuratūra, atcerējās politiķis.

Lagzdiņš gan atzina, ka konkrētāka saruna partijā nav notikusi, tāpēc nebija gatavs pateikt, kuros likumos izdarāmi labojumi un cik ātri tos varētu sagatavot. Padziļinātāka izpēte būtu jāveic atbildīgajām Saeimas komisijām, norādīja politiķis.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Indulis Emsis (ZZS) uzsvēra, ka deputāti pilda savu pienākumus pilnvaru laikā. "Kad beidzas pilnvaras, beidzas arī pienākumi," teica politiķis.

Emsim pauda izbrīnu, ka kāds to varēja nesaprast, pat, ja tas likumā nav ierakstīts.

"Priekš īpaši kavētiem cilvēkiem tas būtu jāieraksta likumos," norādīja politiķis, piebilstot, ka Rīgas brīvostas gadījumā tas būtu Ostu likums.

Par plašāku ierobežojumu noteikšanu būtu jāizdara analīze, bet iniciatīvai būt jānāk no Saeimas Pretkorupcijas komisijas, vai tiesībsargājošām institūcijām, uzskata deputāts.

Arī Saeimas Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētāja Linda Mūrniece (JL) piekrita, ka pašvaldību deputātiem amata ieņemšana uzņēmumu padomēs ir jāsasaista ar darbu pašvaldībā. "Diez vai likumā būtu precīzi jāatrunā katra deputāta atrašanos kāda uzņēmuma padomē, tāpēc tam būtu jābūt noteiktam normatīvos aktos, kas regulē šo uzņēmumu darbību," aģentūrai LETA sacīja Muižniece.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas pārvalde saskaņā ar panākto izlīgumu bijušajam Rīgas mēram Gundaram Bojāram (LSDSP) kompensācijā par to, ka viņš atteicies no prasības tiesā par atjaunošanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, maksās 14 000 latu.

Amatu ostas valdē Bojārs bija spiest pamest pēc viņa pārstāvētās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas nonākšanas opozīcijā Rīgas domē, kur tā kopā ar partneriem neieguva pietiekamu vēlētāju atbalstu varas saglabāšanai.

Kā ziņots, Rīgas Ziemeļu rajona tiesa izbeidza tiesvedību bijušā Rīgas mēra sūdzības lietā, jo Bojārs ar ostu vienojies par kompensāciju un paziņoja, ka prasību vairs neuztur. Arī osta atsauca savu pretprasību. Tiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Kā apgalvoja Rīgas brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību direktors Kārlis Leiškalns, kompensācijas maksāšanu juristi atzinuši par izdevīgāko risinājumu, jo gadījumā, ja tiesa apmierinātu bijušā brīvostas valdes locekļa prasību, viņš saskaņā ar darba likumdošanu amatā būtu jāatjauno uzreiz pēc šī lēmuma. Tādējādi varētu rasties problēmas ar valdes darbu, turklāt tas kopumā radītu lielākas izmaksas.

Bojārs prasību pret Rīgas brīvostas pārvaldi tiesā iesniedza 26.maijā un tajā lūdza atzīt par spēkā neesošu darba uzteikumu, atjaunot viņu darbā un piedzīt kompensāciju par darba piespiedu kavējumu. Summa, ko Bojārs lūdza atmaksāt par darba kavējumu, bija 5700 lati.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form