Ārlietu ministrija (ĀM) vēlētos nākamajos četros gados atvērt astoņas jaunas vēstniecības ārvalstīs, kā arī Latvijas diplomātisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai iegādāties vairākus nekustamos īpašumus, teikts izskatīšanai valdībā iesniegtajā koncepcijā par Latvijas vēstniecību turpmāko attīstību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
ĀM skaidro, ka atsevišķu pārstāvniecību paplašināšana vai jaunu atvēršana ir absolūti nepieciešama, lai Latvija varētu būt pilnvērtīga Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts un spētu realizēt savas politiskās un ekonomiskās intereses pasaulē.

Lai turpinātu Latvijas diplomātisko pārstāvniecību tīkla izveidi un nodrošinātu pastāvīgu klātbūtni Latvijai politiski un ekonomiski svarīgās valstīs, nepieciešams atvērt jaunas vēstniecības - Turcijā, Ungārijā, Japānā un Kazahstānā, uzskata ĀM. Neilgā laikā būtu jāatver vēstniecības Slovēnijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā un pēc tam arī Kiprā, Maltā un Luksemburgā.

Saskaņā ar ministrijas piedāvāto grafiku 2004.gadā varētu atvērt vēstniecības Turcijā un Ungārijā, 2005.gadā - Japānā un Kazahstānā, 2006.gadā - Slovēnijā un Slovākijā, 2007.gadā - Rumānijā un Bulgārijā.

ĀM valsts sekretāra vietnieks Andris Teikmanis sacīja, ka Latvijai ir ļoti svarīgi paplašināt savu diplomātisko pārstāvniecību loku, jo kaimiņvalstis - Lietuva un Igaunija - šajā jautājumā ir tālu priekšā, līdz ar to arī starptautiskā sadarbība šīm valstīm var izvērsties daudz efektīvāka.

Teikmanis norādīja, ka prioritāras, protams, ir vēstniecības saraksta sākumā minētās valstīs, tomēr arī Kiprā, Maltā un Luksemburgā Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība būtu ļoti vēlama. Viņš piebilda, ka Latvijai, iestājoties ES, būtu ļoti svarīgi atklāt savu vēstniecību katrā ES dalībvalstī.

Vidēji vienas vēstniecības atvēršanai un uzturēšanai gadā esot nepieciešami 380 000 latu, izņemot vēstniecību Japānā, kurai būtu nepieciešami 670 000 latu gadā. Jauno vēstniecību budžeti tiekot aprēķināti, pieņemot, ka vēstniecībā būs vēstnieks, trīs diplomāti ar dzīvesbiedriem un līgumdarbinieki. Minētās summas neietver pārstāvniecību biroju iegādi īpašumā.

Lai veicinātu racionālu budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī samazinātu izmaksu pieaugumu, ĀM uzskata par nepieciešamu veikt regulāras nekustamā īpašuma iegādes Latvijas vēstniecību vajadzībām. Nekustamo īpašumu iegāde ļautu ne tikai ekonomēt īres maksai, kuras vēstniecības tēlam atbilstošos pilsētu rajonos nepārtraukti pieaug, bet arī veikt nopietnas investīcijas vēstniecības iekārtošanā, vēstniecības un informācijas drošības garantēšanā, norāda ĀM.

Turpinot jau iesākto secību nekustamo īpašumu iegādē, kā prioritātes izvirzītas četras pārstāvniecības.

Austrijā esot vienošanās ar ēkas īpašnieku, ka tagad jau izremontēto ēku Latvija varētu nopirkt par 1,7 miljoniem latu, savukārt Polijā Latvijai kompensācijas veidā par pirms kara piederējušo īpašumu ir piešķirta daļa zemes gabala, nepieciešams vēl izpirkt pārējo un būvēt pārstāvniecību. Savukārt Briselē Latvijai kā nākamajai ES dalībvalstij būs nepieciešams nodrošināt plašu pārstāvību, kurai būs nepieciešamas plašas biroju telpas.

Ukrainā ir veikta zemes gabalu lietošanas tiesību apmaiņa un tiek plānota īpašuma tiesību apmaiņa, līdz ar to ir racionāli būvēt vēstniecības ēku, uzskata ĀM.

Vidējā neilgā laikā jāplāno pārstāvniecību biroju iegāde Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Portugālē, Ķīnā, Grieķijā, Kanādā, kā arī pārstāvniecība pie ANO Ženēvā un pārstāvniecība pie Eiropas Padomes Strasbūrā, norāda ĀM, piebilstot, ka būtu vēlama arī Latvijas ģenerālkonsulāta ēkas Sanktpēterburgā iegūšana Latvijas īpašumā.

ĀM atzīmē, ka paralēli jautājumam par pārstāvniecību biroju iegūšanu Latvijas īpašumā būtu jārisina jautājums par diplomātu dzīvokļu iegādi valstīs, kur biroji jau ir īpašumā.

Ja netiks risināts jautājums par jaunu Latvijas vēstniecību atvēršanu, cietīs Latvijas starptautiskais tēls, kā arī būs apgrūtinātas Latvijas spējas efektīvi aizstāvēt savas intereses kā ES un NATO dalībvalstij un nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajā sabiedrībā, prognozē ĀM.

Nekustamo īpašumu iegāžu aizkavēšana neradīs tiešus zaudējumus Latvijas starptautiskajām interesēm, bet nebūtu vēlama no budžeta izdevumu optimizācijas viedokļa, uzskata ĀM.

Ministrijas izstrādātā koncepcija šonedēļ tiks skatīta valsts sekretāru sanāksmē. Par tās apstiprināšanu lems valdība.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form