Piederība partijām un informatīvās telpas aizsardzība – turpina vērtēt NEPLP kandidātus  (61)

Turpinot otrdien iesākto darbu, kad tika uzklausīti četri kandidāti, trešdien deputātu priekšā stājās pieci – rakstniece, Rīgas domes Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputāte Eva Mārtuža, filozofs, bijušais interneta žurnāla "Satori.lv" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins, RISEBA lektors Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmenta programmā, Latvijas Pašvaldību mācību centra pasniedzējs Ilmārs Jargans, žurnālists Jānis Zariņš un kādreizējais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors Roberts Putnis.

Tāpat kā pirmajā kandidātu iztaujāšanā katram kandidātam tika paredzētas 20 minūtes, lai gan dažos gadījumos šis laiks bija īsāks vai garāks, atkarībā no deputātu intereses un kandidātu spējām atbildēt uz deputātu jautājumiem. Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš cītīgi uzraudzīja laika ievērošanu, dažkārt pārtraucot kandidātu atbilžu sniegšanu, lai deputātiem paliktu laiks jautājumu uzdošanai, tomēr daži kandidāti tika steidzināti, lai gan 20 minūtes nemaz neiztērēja.

Pirmajai kandidātei Evai Mārtužai stājoties deputātu priekšā, Kaimiņš atgādināja, ka viņa jau otro reizi kandidē uz šo amatu. Sniedzot ieskatu par NEPLP darbu un uzdevumiem, Mārtuža uzsvēra, ka mediji veido kultūrtelpu, kurā mēs vēlamies labi dzīvot, un NEPLP ir savas funkcijas šī uzdevuma veikšanai, darbojoties kā mediju sadarbības un stratēģiskajam partnerim. Uzsverot finansējuma nepietiekamību mediju vidē, Mārtuža deputātus iepazīstināja ar ideju daļu finansējuma sabiedriskajiem medijiem iegūt no tehnoloģiju kompānijām, kuras izplata mediju saturu un gūst no tā peļņu. Kaimiņš gan jautāja, kāpēc viņa skaita naudu svešā maciņā?

Kaimiņš arī sāka Mārtužu sīkāk izprašņāt par digitālo nodokli, ar kura starpniecību varētu finansēt medijus, bet Mārtuža atzina, ka detalizēti šo jēdzienu nevar paskaidrot. Norādot uz Mārtužas rakstiski komisijai iesniegtajā skatījumā pausto piedāvājumu "ierīkot īpašu reklāmas fondu, no kura tiktu finansēti" komercmediji, deputātus uzdeva precizējošus jautājums. No Mārtužas teiktā izrietēja, ka tas būtu "kopējais katls", kurā savu artavu iemaksātu reklāmdevēji.

Deputāte Linda Liepiņa lūdza Mārtužu paskaidrot, kas domāts ar vīzijā minēto, ka "ES valstu mediji krievu valodā nekur neko neraida. Arī Latvijai jāpievienojas šai nostādnei". Par šo jautājumu uzdeva arī Boriss Cilevičs, minot BBC, "Deutsche Welle" praksi raidīt arī krievu valodā. Mārtuža paskaidroja, ka, piemēram, viena trešdaļa no Latvijā FM apraidē raidošajām radio stacijām raida krievu valodā, kā arī daļa pārkāpj likuma normas. Par BBC un DW Mārtuža paskaidroja, ka tie ir pārrobežu kanāli, nevis valstu vietējie. Uz Liepiņas precizējošo jautājumu, vai par valsts naudu nebūtu jāfinansē raidīšana valodā, kas nav viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, Mārtuža atbildēja apstiprinoši.

Savukārt uz deputātes Daces Rukšānes-Ščipčinskas (AP) jautājumu par redakcionālās neatkarības izpratni, Mārtuža to salīdzināja ar radošo rakstnieces darbu, sakot, ka tā ir "brīva izvēle radīt to, kā es to redzu". Mārtužas iztaujāšanas, kas ilga vien 13 minūtes, noslēgumā Kaimiņš atgādināja, ka iepriekšējā kandidēšanas reizē viņas vīzijā bijušas minētas pozitīvās ziņas, bet tagad vairs neesot. Mārtuža atbildēja, ka tas ir joprojām aktuāli, jo "cilvēkiem ir jāmīl sava zeme un valsts, un medijiem ir jāpalīdz to darīt". Lai gan Mārtuža patlaban ir Rīgas domes JKP frakcijas deputāte, ko gan nav norādījusi iesniegtajā CV, par viņas politisko piederību neviens deputāts jautājumus neuzdeva.

Nākamais kandidāts Ilmārs Šlāpins savu saziņu ar komisijas deputātiem sāka mazliet brīvākā gaisotnē un ar nelielu joku devu. Šlāpins, kurš savulaik (1999-2003) jau strādājis NEPLP priekštecē, atzina, ka zina šo darbu un tā specifiku, tādēļ ir gatavs savu pieredzi un novērojumus likt lietā vēlreiz. Pēc viņa teiktā, NEPLP ir jāspēj labāk skaidrot savus lēmumus, jābūt atvērtākai pret sabiedrību un mediju vidi.

Savu redzējumu Šlāpins ieskicēja četros nozīmīgos punktos – vārda brīvības un redakcionālās neatkarības sargāšana; mediju varas un spēka stiprināšana, tajā skaitā domājot par atvērtību arvien jaunākām tehnoloģijām; mediju telpas drošības stiprināšana, ko var panākt gan ar ierobežojumiem, gan vietējās mediju vides stiprināšanu; nacionālās kultūras veidošana un saglabāšana.

Tā kā Šlāpins pēc izglītības ir filozofs, deputāti, pieminot šo faktu, uzdeva viņam vairāk konceptuālus jautājumus. Ināra Mūrniece (NA) prasīja viņa redzējumu par LTV7 nākotnes attīstību. Šlāpins atzina, ka tas ir īpatnējs kanāls, kas veidojies kompromisu rezultātā, tomēr precīzu attīstības vīziju nespēja iezīmēt. Tomēr, runājot par sabiedriskajiem medijiem, kandidāts atzina, ka tie jāapvieno, jāattīsta interneta platforma LSM un vispār jādomā vairāk par jaunajām platformām satura izplatīšanai, ko lieto arvien vairāk cilvēku.

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) interesējās par Šlāpina konceptuālo skatījumu par informatīvās telpas aizsardzību. Šlāpins atzina, ka jāturpina sodīt par tiešiem likuma pārkāpumiem un jāturpina monitorings, taču atzina, ka "tendenciozu viedokli nevar aizliegt". Tāpēc jāveicina medijpratība. Beitnere-Le Galla kā piemēru minēja arī pirms dažiem gadiem ARTE kanālā raidīto Latvijai neglaimojošo filmu un jautāja, vai NEPLP būtu varējis ko darīt, lai novērstu šādus gadījumus. Šlāpins šo gadījumu neatcerējās, bet atzina, ka "mākslas un mediju produktu vērtēšana ir strīdīgs jautājums" un NEPLP kā koleģiāla institūcija varētu daudzpusīgi izvērtēt šādas lietas, kā arī vienoties par kādiem secinājumiem. "Tāpēc vien, ka kādai institūcijai nepatīk kāds sižets, to uzreiz nevajag aizliegt," sacīja kandidāts.

Pēc deputātes Liepiņas aicinājuma vērtēt pašreizējās NEPLP darbu Šlāpins kā trūkumu minēja nespēju veikt uzdevumus un skaidrot savu darbu. Šlāpins atzina, ka līdz ar Saeimas darba apritē jau esošā sabiedrisko mediju likumprojekta pieņemšanu NEPLP būs noņemta šī funkcija, kas atvieglos padomes darbu, jo pēc viņa pieredzes zināms, ka vienlaikus strādāt ar komercmedijiem un sabiedriskajiem ir sarežģīti. Beidzot 25 minūtes ilgušo Šlāpina iztaujāšanu, Kaimiņš uzdeva jautājumu, vai viņš ir kādas partijas biedrs, un saņēma Šlāpina atbildi, ka tas nekad nav bijis nevienā partijā.

Trešais kandidāts Ilmārs Jargans, kuru kopumā deputāti iztaujāja 16 minūtes, sāka ar teikto, ka, spriežot pēc otrdien medijos ziņotā, jautājums par NEPLP locekļu izvēli jau esot izlemts. Kaimiņš un arī citi deputāti to noliedza.

Savu uzrunu Jargans sāka ar gadījumu par LTV valdes izvēli, ko neapstrīdēja konkurenti, bet gan televīzijas kolektīvs, kas pēc organizāciju teorijas norāda uz tās nevēlēšanos ļaut ienākt kādam ārpus korporatīvajām saitēm, tāpēc organizācijā kaut kas darbojas neefektīvi. Jargans detalizēti izklāstīja, kā un kāpēc šādā gadījumā būtu veicams funkcionālais un kompetenču audits, pirms lemt par sabiedrisko mediju apvienošanu. Jargans pieļāva, ka pēc tāda audita veikšanas varētu izrādīties, ka nemaz nav vajadzīgi papildu līdzekļi.

Deputātiem īpaši interesēja Jargana skatījums, kā piesaistīt un noturēt jauniešu auditoriju, jo viņam ir pieredze darbā ar studentiem. Pēc viņa teiktā, jārada jauniešu interesēm atbilstošs saturs un jāmeklē labākie izplatīšanas kanāli, lai saturs viņus tiešām sasniegtu. Jargans ieteica nebaidīties no jaunu formu un tehnoloģiju izmantošanas un kā piemēru minēja arī to, ka sabiedrisko pasūtījumu daļēji var pildīt arī blogeri. Savukārt uz Mūrnieces jautājumu par radio apraides atļaujām Jargans godīgi atbildēja, ka nav iedziļinājies, tādēļ nevar par to runāt.

Atbildot uz Borisa Cileviča (S) jautājumu par mediju auditorijas dinamiku, Jargans visai negaidīti pievērsās cenzūras tēmai, taču no garāka izklāsta viņu atturēja Kaimiņš, norādot uz laika ierobežojumu. Par informatīvās telpas aizsardzību Jargana sacīja, ka jebkura cenzūra rada pretēju efektu un ar pozitīvu un interesantu satura piedāvājumu var panākt lielāku efektu. Beitnere-Le Galla atzinīgi novērtēja kandidāta redzējumu par sabiedriskajiem medijiem, mudinot viņu pieteikties uz nākotnē iecerēto sabiedrisko mediju uzraudzības padomi, ja viņš netiks ievēlēts NEPLP. Mūrniece interesējās, vai akadēmiskais darbs augstskolā netraucēs darbam NEPLP. Jargans sacīja, ka nē un, ka aktuāla akadēmiskā pieredze būtu īpaši noderīga.

Žurnālists Jānis Zariņš, kur nule beidzis darba gaitas TV3 Ziņās, sarunā ar deputātiem atzina, ka finansējuma trūkums mediju nozarē ir lielākā problēma, kas arī rada konfliktus starp žurnālistiem un uzņēmumu vadību. Atzīstot, ka valsts nevar privātajiem medijiem diktēt, kas darāms, Zariņš ieteica vērot, kā pēc reorganizācijas attīstīsies TV3. Kandidāts atbalsta sabiedrisko mediju apvienošanu, kā arī monitoringa stiprināšanu, viltus ziņu apkarošanu un stingru vēršanos pret Latvijai naidīgu informāciju informatīvās telpas stiprināšanas nolūkos.

Tā kā Zariņš savā rakstveida vīzijā bija pieminējis gadījumu ar ARTE, Kaimiņš aicināja runāt par to. Zariņš uzskata, ka tā bija konkrēta žurnālista kļūda un NEPLP varēja aktīvāk rīkoties, bet netika izdarīts viss, lai novērstu neglaimojošas filmas par Latviju parādīšanos, kas joprojām atrodama internetā. Nesen seminārā ar ARTE kolēģiem Zariņš ar viņiem esot runājis par šo gadījumu. Beitnere-Le Galla vēlāk Zariņam pateicās par viņa viedokli šajā jautājumā un centieniem to paskaidrot ārzemju kolēģiem.

Ņemot vērā Zariņa neseno saistību ar TV3, nedaudz laika tika atvēlēts arī neseno notikumu ar LNT Ziņu dienesta slēgšanu apspriešanai. Zariņš gan atzina, ka citādi nebija iespējams rīkoties saskaņā ar to, kā bija noticis darījums, kādi nosacījumi uzlikti un kādi zaudējumi bijuši īpašniekam. Viņš uzsvēra, ka "nevar pārmest uzņēmējam, ka viņš nevēlas no vienas mājas sūtīt divas brigādes uz vienu un to pašu notikumu". Zariņš ieteica, ka sabiedriskā pasūtījuma ietvaros varētu veicināt ziņu veidošanu kādā komercmedijā, piemēram, TV24.

Atsaucoties uz viņa pieteikumu, kur kandidāts rakstījis par labu ideju esamību, Mūrniece aicināja nosaukt vienu spilgtāko. Uz to Zariņš atbildēja, ka būtu jāuzlabo televīzijas satura kvalitāte vietējos medijos, jo "bieži izglītotam cilvēkam nav ko skatīties", tāpēc arī skatītāju skaits sarūk. Pēc tam viņam ar Mūrnieci izveidojās dialogs par vietējiem seriāliem, to kvalitāti un skatītāju interesi, kas noslēdzās ar kopīgu secinājumu, ka nav skaidrs, kā kvalitāti uzlabot.

Savukārt Cileviču interesēja, kur ir vārda brīvības robežas, kas valstij jāievēro, ierobežojot kādu informāciju. Zariņš atbildēja, ka "nevajag ļaut melot tiešajā ēterā" un, ka robeža ir līdz brīdim, kamēr netiek kurināts naids, apšaubīta Latvijas valsts un valoda. "Nevar aizliegt cilvēkam teikt, ko viņš domā, bet valsts var iejaukties, ja ir pārkāpti likumā noteiktie kritēriji," sacīja kandidāts.

Arī Zariņam Kaimiņš uzdeva jautājumu par piederību partijai, uz ko saņēma noraidošu atbildi. Kaimiņu arī interesēja, par kādu jomu Zariņš tieši gribētu atbildēt darbā NEPLP un kā vērtē radio LR5, LR4 darbu un TV7 nākotni. Zariņš atzina, ka redz sevi darbā ar sabiedriskajiem medijiem, jo tiem ir labs attīstības potenciāls, abus radio viņš novērtēja pozitīvi, bet LTV7 nākotni atturējās komentēt. Zariņa uzklausīšanai deputāti iztērēja 18 minūtes laika.

Kā pēdējais otrajā dienā tika uzklausīts Roberts Putnis, ko deputāti jau agrāk iepazinuši kā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju. Kaimiņš Putni pat apsveica vārda dienā, kas bija dienu iepriekš. Putnis savu uzrunu sāka ar skatu nākotnē, kad NEPLP būs palikušas vairs tikai regulatora funkcijas.

Padomei būtu jāuzņemas lielāka loma mediju politikas veidošanā elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Kā labu paraugu NEPLP darbam Putnis minēja Konkurences padomes darbu Skaidrītes Ābramas vadībā, kad tika īstenota taisnīga, godīga un caurskatāma darbība. "Tas ir trūcis NEPLP darbā ar komercmedijiem," atzina Putnis. Savukārt par informatīvās telpas aizsardzību Putnis teica, ka ir piesardzīgs par valsts instrumentu izmantošanu kontrolēšanā, bet vairāk liktu uzsvaru uz sabiedrisko mediju attīstīšanu, kam Latvijas sabiedrība uzticas un kuru saturā sevi atpazīst visā dažādībā. Tas gan prasa būtisku valsts finansējuma palielināšanu.

Kaimiņš, atzinīgi novērtējot Putņa padziļinātās zināšanas un mediju jomā paveikto, vaicāja par kļūdām līdzšinējā NEPLP darbā. Putnis uz to atbildēja, ka trūkst dialoga ar nozari, kā arī nespēja saliedēt nozari, kur acīmredzams ir liels konflikts starp sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem. Tāpat Putnis NEPLP pārmeta nespēju piedāvāt risinājumus politiskajam līmenim, jau labu laiku iepriekš zinot, ka LNT Ziņu dienests tiks slēgts. Kandidāts atzina, ka Latvijas tirgus lielums objektīvi nevar uzturēt trīs televīziju ziņu dienestus, bet NEPLP varētu būt bijusi aktīvāka "biznesa nostiprināšanai ar politiskiem līdzekļiem".

Deputāte Liepiņa Putnim uzdeva jautājumu par viņa saistību ar partiju "Progresīvie", kuras līderis Putnis savulaik bija un joprojām ir ierindas biedrs, kā iespējamu traucēkli darbā NEPLP. Uzsverot spēcīgu un plaši pārstāvētu partiju nozīmi demokrātiskā iekārtā, Putnis pauda cieņu bijušajai NEPLP vadītājai Dacei Ķezberei, kura neslēpa piederību ZZS, un pauda viedokli, ka neredz problēmu savienot darbu padomē ar piederību partijai. Putnis teica, ka gadījumos, ja veidotos interešu konflikts, viņš atturētos no lēmumu pieņemšanas. Putnis par bīstamāku uzskata slēptu partiju interešu pārstāvēšanu, jo tad partija arī neuzņemas politisko atbildību. Putnis pauda nožēlu, ka Latvijā tiesnešiem nav ļauts būt partijās un, ka arī valsts pārvaldes ierēdņi ir maz pārstāvēti partijās.

Putnim bija jāatbild arī uz detalizētiem jautājumiem par virszemes apraides nākotni, abonentmaksas tendences attīstību, kā arī viņš dalījās savā pieredzē informatīvās telpas aizsardzībā Ukrainas krīzes laikā, kad Kultūras ministrijai bija jāmudina NEPLP aktīvāk rīkoties tai doto pilnvaru robežās. "Demokrātijas būtisks princips ir spēja aizsargāties," norādīja Putnis. Tomēr viņš iesaka pārāk neaizrauties ar sodu politiku, uzliekot lielu nastu uz mazo kabeļtelevīzijas operatoru pleciem. Tā vietā Putnis piedāvā attiecībā 30% pret 70% nodrošināt iepretim ierobežojumiem vietējo mediju satura stiprināšanu. Savukārt uz Rukšānes-Ščipčinskas jautājumu par krievu valodu un mazākumtautību uzrunāšanu Putnis atbildēja, ka LTV un LR vajag stratēģisku redzējumu, kā uz latviešu valodas pamata piesaistīt mazākumtautību auditoriju, kas nozīmētu veidot viņus interesējošu saturu un arī vairāk "latviešu valodas ar akcentu" ēterā.

Putņa iztaujāšana ilga vairāk nekā 20 minūtes, bet sēde bija jābeidz, un rindā uz sēžu telpu jau gaidīja cita Saeimas komisija. Kandidātu iztaujāšanu komisija turpinās nākamnedēļ, bet līdz galīgo kandidātu atlasei iecerēts tikt vēl janvārī.

Jau ziņots, ka otrdien komisija tikās ar SIA "Mediju grupa Super FM" radio raidījumu vadītāju, redaktori Jekaterīnu Jerofejevu-Āboliņu, TV3 žurnālisti Ievu Kalderausku, ārštata žurnālisti, recenzenti, mediju analītiķi Aiju Dulevsku un SIA "E Komunikācijas" valdes locekli, žurnālistu Jāni Eglīti.

Uz amatu NEPLP kandidē arī SIA "Bite Latvija" mobilo ierīču menedžeris Jānis Ābele, Latvijas Radio 2 mūzikas programmu vadītāja Daiga Mazvērsīte, datorfirmas SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis Andis Plakans, bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, Latgales Reģionālās televīzijas attīstības direktore, "Rīga TV24" satura redaktore, producente Inese Šuļžanoka, konsultants, pētnieks Latvijas Universitātē Oļģerts Tipāns.

Savu kandidatūru NEPLP locekļa amatam atsaukusi Latvijas Kristīgā radio ziņu redaktore, diktore Ginta Linmeijere, kā arī AS "Latvijas Mediji" izdevumu žurnāliste Ilze Pētersone.

Savu skatījumu par kandidātiem jau sniegusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Sabiedriski konsultatīvā padome, kura pēc Saeimas komisijas lūguma ir izvērtējusi kandidātu CV, kā arī uzklausījusi kandidātu redzējumu 15 minūšu intervijās. Konsultatīvā padome visaugstāk novērtējusi Ilmāru Šlāpinu, Jāni Eglīti, Robertu Putni un Ievu Kalderausku. Labu vērtējumu saņēmuši arī Kārlis Seržants, Andis Plakans, Inese Šuļžanoka un Aija Dulevska, lasāms padomes komisijai iesniegtajā vēstulē.