Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) gan atzīst, ka tad, ja ieslodzītajam nav tuvinieku, kas viņam adresēto korespondenci saņem deklarētajā dzīvesvietā un var to pārsūtīt uz cietumu, IeVP pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, informē iestādi, ka konkrēta persona izcieš sodu cietumā.
Portāls "Delfi" pagājušajā nedēļā saņēma anonīmu vēstuli, kuras autentiskumu gan līdz šim vēl nav izdevies pārbaudīt, kurā tiek norādīts uz problēmu, un akcentēts, ka daudzi no vismaz 2000 ieslodzītajiem ir gatavi vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), un šie tiesu darbi radīšot Latvijai milzu zaudējumus.
Vēstulē norādīts, ka visi, kas atrodas apcietinājumā cietumos, netiek deklarēti faktiskajā dzīves vietā, kā arī uzsvērts, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantā ierakstīts, ka likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, taču ieslodzītajiem tas ir liegts.
Tādēļ ne valsts, ne pašvaldības, ne tiesas, ne bankas, ne tiesu izpildītāji nevar ieslodzītos atrast, uzrakstīt vēstules, pretenzijas vai paziņojumus, jo gan parastas, gan ierakstītas vēstules tiek sūtītas uz deklarēto dzīves vietu, lai gan adresāti atrodas cietumā.
"Rezultātā valsts rada mums milzīgus zaudējumus, jo mēs nespējam izpildīt saistības, jo nesaņemam vēstules no bankām, no tiesu izpildītājiem, no UGF alimentu maksāšanai. Notiek tiesas sēdes bez mūsu klātbūtnes, mūs neinformējot, mēs esam neziņā. Tiesas piedzen no mums parādus, kaut gan tam nebija nekāda pamata. Mums rodas milzīgi zaudējumi. Mēs tiekam aplaupīti, jo visi mūsu īpašumi tiek izpārdoti bez mūsu ziņas, bez mūsu līdzdalības," norādīts vēstulē.
"Faktiski valsts ir radījusi sistēmu, kā aplaupīt tos, kas nonāca cietumā, lai pilnīgi mūs izģērbtu. Kaut gan daudziem no mums ir iespējas pildīt tās saistības, kurus uzņēmāmies: maksāt kredītus, uzturlīdzekļus, komunālos maksājumus, un tamlīdzīgi. Daudziem ir nauda, ko maksāt, bet mums šādas tiesības ir liegtas," norādīts vēstulē.
Tās autors, kurš norāda, ka "saprotamu iemeslu dēļ šī vēstule nevar būt parakstīta ar īsto vārdu", atzīmē, ka ir nepieciešams, lai ieslodzītie tiktu deklarēti cietumā un būtu sasniedzami tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību un visiem, kuriem ir tiesības noskaidrot iedzīvotāju reģistrā ieslodzītā faktisko dzīvesvietu.
IeVP preses pārstāve Ināra Makārova portālam "Delfi" sacīja, ka personām, kas atrodas ieslodzījuma vietā, ir atļauts nosūtīt un saņemt vēstules bez ierobežojuma.
Ieslodzītajām personām korespondenci izsniedz, kā arī brīvības atņemšanas iestādes administrācija nosūta adresātiem ne vēlāk kā trīs dienu laikā no vēstules saņemšanas un nodošanas dienas.
Viņa atzina, ka Latvijas likumi neparedz iespēju ieslodzītajiem deklarēties ieslodzījuma vietā, kurā viņi izcieš sodu. Tādēļ, ja ieslodzītai personai adresētās vēstules ir nosūtītas uz viņa deklarēto dzīvesvietu, ģimenes locekļi vai citi tuvinieki tās var pārsūtīt ieslodzītajam.
Makārova arī papildināja, ka tad, ja ieslodzītajam nav neviena tuvinieka, kas saņemtu, piemēram UGF paziņojumu, tad šādas vēstules tiek nogādātas atpakaļ sūtītājam, kurš tad tālāk var pieprasīt informāciju IeVP, vai konkrētā persona neatrodas ieslodzījuma vietā.
IeVP sniedz atbildes valsts iestādēm, piemēram, Bāriņtiesai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, tiesu izpildītājiem, Nacionālajam veselības dienestam, par to, vai persona atrodas ieslodzījuma vietā.
Latvijā ir 10 ieslodzījuma vietas, kurās šā gada janvāra beigās sodu izcieta 4185 ieslodzītie.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
