EPA - AFI
Foto: Vītauts Landsberģis

Baltijas Asamblejas (BA) Drošības un ārlietu komiteja piektdien aicināja Baltijas jūras reģiona valstis sagatavoties briesmām, ko var izraisīt pēc Otrā pasaules kara jūrā tīši nogremdētie ķīmiskie ieroči.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Piektdien Lietuvas pilsētā Palangā Baltijas valstu parlamentārieši un jūras spēku pārstāvji kopā ar Krievijas Kaļiņingradas apgabala domes deputātiem turpināja ceturtdien aizsākto diskusiju par jūrā nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem un sagatavoja rekomendācijas šo ieroču radīto draudu novēršanas projektam.

Pēc Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas spēki netālu no Dānijai piederošās Bornholmas salas Baltijas jūrā nogremdēja daudzus vācu armijas kuģus ar ķīmisko ieroču rezervēm.

Pieņemtajā dokumentā ierosināts sagatavot plānus ārkārtas stāvokļa izziņošanai un krīzes likvidācijai Baltijas jūras reģiona valstīs, ja jūrā nonāktu daudz ķīmisko vielu no nogremdētajiem lādiņiem.

Šo valstu valdībām izteikts priekšlikums savākt visus arhivāros un kartogrāfiskos materiālus par nogremdētajiem ieročiem un iesniegt tos Stokholmas Starptautiskajā miera laiku pētījumu institūtā (SIPRI).

Tāpat ierosināts sagatavot patstāvīgas novērošanas plānu un metodiku, izveidot starptautisku uzraudzības padomi, bet pēc precīzas nogremdēto ieroču atrašanās vietas noteikšanas veikt profilaktiskos pasākumus pret iespējamiem terora aktiem. Šie priekšlikumi tiks iesniegti apstiprināšanai 20.maijā gaidāmajā BA sesijā Viļņā. Ekologi ir nobažījušies, ka ķīmisko lādiņu korpusi pēc tik ilgas atrašanās jūras dzelmē var sairt un jūrā var nonākt tūkstošiem tonnu dzīvībai bīstamu ķīmisko vielu.

BA komitejas loceklis Lietuvas parlamentārietis Vītauts Landsberģis piektdien preses konferencē Klaipēdā sacīja, ka ķīmiskie ieroči guļ jūrā arī netālu no Lietuvas un Latvijas robežas pie Liepājas, kā arī pie Lietuvas un Zviedrijas ekonomiskās zonas.

Viņš teica, ka pēc tam, kad padomju armija atņēma fašistiskajai Vācijai ķīmiskos ieročus, tos vajadzēta nogremdēt dziļi Atlantijas okeānā, bet patiesībā tos nogremdēja Baltijas jūrā, dažviet tikai 20 metru dziļumā. Dati par šīm ķīmiskajām vielām tiek vākti jau kopš 1992.gada. 1994.gadā eksperti secināja, ja izcelt šos ieročus no jūras būtu bīstami.

Landsberģis arī sacīja, ka tiek apsvērta iespēja "apglabāt" šos ieročus zem betona sarkofāga. Tā ir dārga operācija, bet, viņaprāt, tas ir lētāk, nekā evakuēt miljoniem cilvēku, un vieš mazāku risku, nekā lādiņu izcelšana no ūdens.

Pēc Lietuvas politiķa rīcībā esošām ziņām, jūrā nogremdēti aptuveni 40 tūkstoši tonnu ķīmisko ieroču. Šobrīd ir zināms, kur atrodas 27 nogremdēti kuģi, bet kopumā to bijis 60. Ziņas par nogremdēto kuģu atrašanās vietām plāno sniegt Krievija.

Pēc Latvijas Saeimas deputāta Jāņa Bunkša teiktā, situācija Rīgas jūras līcī un Somu līcī nav izpētīta tādā līmenī, kā to ir paveikuši dāņi un vācieši. Viņš piebilda, ka ar starptautisko palīdzību precīzi jānosaka ieroču atrašanās vietas, lai brīdinātu iedzīvotājus par iespējamām briesmām. Bunkšs arī pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem piekrastē atrastas bīstamas vielas, kas ārēji līdzinājās dzintaram. Toreiz daudzi neapdomīgi iedzīvotāji guva apdegumus.

BA komitejas locekļi arī interesējās, kā Lietuvas jūras spēki kontrolē Klaipēdas jūras ostas akvatoriju un ekonomisko zonu, kā arī izrādīja interesi par pasākumiem, kas tiek veikti potenciālu briesmu gadījumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form