Foto: AFI

Aizsardzības ministrijas (AM) izveidotā darba grupa, kurai jāizstrādā koncepcija pakāpeniskai pārejai uz profesionālu armiju, atsakoties no obligātā militārā dienesta, sagatavojusi koncepciju, kurā kā viena no iespējām paredzēta obligātā militārā dienesta laika saīsināšana no divpadsmit līdz sešiem mēnešiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
AM parlamentārais sekretārs un darba grupas vadītājs Dzintars Rasnačs pauda pārliecību, ka obligātā militārā dienesta laika saīsināšana veicinātu pozitīvāku attieksmi pret "šo pienākumu pret valsti", jo tas prasītu divreiz īsāku laiku un līdz ar to mazāk ietekmētu civiliedzīvotāju dzīvi.

Maija vidū darba grupa izstrādāto koncepciju paredzējusi iesniegt aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, un, iespējams, jau jūnijā koncepciju varēs iesniegt valdībā.

Rasnačs pastāstīja, ka, izanalizējot citu valstu pieredzi, darba grupa izstrādātajā koncepcijā piedāvā vairākus risinājumus - viens no tiem ir pilnīga atteikšanās no obligātā militārā dienesta. Koncepcijā arī apsvērtas iespējas palielināt profesionālās armijas daļu Nacionālajos bruņotos spēkos (NBS), paredzot, ka obligātā militārā dienesta daļa veido 10% pašreizējo 24% vietā, savukārt trešā iespēja paredz saglabāt pašreizējo proporciju, tomēr Jūras spēkos un Gaisa spēkos neiesaukt obligātā militārā dienesta kareivjus.

Darba grupas locekļi koncepcijā arī apsvēruši iespēju saīsināt obligātā militārā dienesta laiku no divpadsmit līdz sešiem mēnešiem.

Rasnačs pastāstīja, ka šādas izmaiņas, pēc ekspertu domām, varētu radīt pozitīvas sekas. "Eksperti domā, ka arī sešu mēnešu laikā var pietiekoši labi sagatavot rezervistus, turklāt obligātā militārā dienesta termiņa saīsināšana viena gada laikā ļautu apmācīt divreiz lielāku skaitu dienējošo," sacīja Rasnačs.

Darba grupa arī izanalizējusi pārējo piedāvāto variantu pozitīvos un negatīvos aspektus - pilnīga atteikšanās no obligātā militārā dienesta "ļoti būtiski palielinātu nepieciešamo finansējumu profesionālas armijas uzturēšanai", turklāt to valstu pieredze, kas no obligātā militārā dienesta atteikušās, liecina, ka līdz ar šīm izmaiņām tuvākajās desmitgadēs "ļoti strauji dilst rezervistu skaits".

Rasnačs pastāstīja, ka arī starp NATO dalībvalstīm nav viennozīmīgas attieksmes pret obligāto militāro dienestu. Darba grupa ir apkopojusi informāciju par vairāk nekā 10 Eiropas valstīm, kas liecina, ka vairākas valstis jau atteikušās no obligātā militārā dienesta, bet citas plāno to darīt tuvākajā laikā, protams, ir arī tādas, kas obligāto militāro dienestu plāno saglabāt.

Čehija uz profesionālu armiju plāno pāriet līdz 2006.gada beigām, Polija - plāno samazināt obligātā militārā dienesta daļu līdz 2006.gadam, Francija jau pārgājusi uz profesionālu armiju, šī pāreja ilgusi no 1997. līdz 2002.gadam, arī Slovēnija plāno pāriet uz profesionālu armiju.

Arī Beļģija, Itālija, Nīderlande un Spānija jau atteikušās no obligātā militārā dienesta, savukārt Vācijā par šādu nepieciešamību vēl notiek diskusijas.

Dānija un Norvēģija savukārt neplāno atteikties no obligātā militārā dienesta.

Valdība koncepcijā apņēmusies "izstrādāt modeli pakāpeniskai pārejai uz profesionālas atlases pamata veidotiem bruņotajiem spēkiem, kā arī pamatot iespēju atteikties no obligātā militārā dienesta".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form