Satversmes tiesa (ST) otrdien, 7. septembrī, pieņēma spriedumu lietā par normu, kas noteic nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu segt ceļu inženierbūves vai satiksmes organizācijas tehniskā līdzekļa pārvietošanas izmaksas. Tiesa secināja, ka tā neatbilst Satversmei, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Tika apstrīdēta Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešā daļa, kas noteic, ka esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.
Savukārt augstāka juridiska spēka norma – Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) pieteikuma. Tās izskatīšanā ir administratīvā lieta, kurā pieteicēja – juridiska persona – lūgusi grozīt administratīvu aktu – Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauju. Iecerētā būvniecība bija pieteicējas nekustamajā īpašumā blakus SIA "Rīgas satiksme" ceļu inženierbūvei esošās garāžas nojaukšana. SIA "Rīgas satiksme", pieteicējas nekustamajā īpašumā esošās ceļu inženierbūves – kontakttīkla balsta, kas nodrošina sabiedriskā transporta kustību, – tiesiskā valdītāja, bija izsniegusi tehniskos noteikumus, kuros izvirzīta virkne prasību garāžas nojaukšanai. Tā kā šīs prasības nebija izpildāmas, saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem ir jāveic kontakttīkla balsta pārbūve (pārvietošana), un tas atbilstoši apstrīdētajai normai jāizdara par pieteicējas pašas līdzekļiem.
AT ieskatā, apstrīdētā norma, ciktāl tā paredz nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu par savem līdzekļiem pārvietot ceļu inženierbūvi nekustamajā īpašumā ietilpstošas būves nojaukšanai, neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Proti, tā nesamērīgi ierobežojot nekustamā īpašuma īpašnieka Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
ST norādīja, ka apstrīdētā norma attiecas gan uz ceļu inženierbūvēm, gan satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, turklāt visiem – ne tikai tādiem, kas ir saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Tāpat apstrīdētajā normā ietvertais pienākums attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas nojaukt savā īpašumā esošu būvi, bet arī uz visiem citiem gadījumiem, kad var tikt pārvietots nekustamajā īpašumā esošs ceļa vai satiksmes objekts.
Vienlaikus ST konstatēja, ka pamatota prasība pārvietot ceļa vai satiksmes objektu var būt tāda, kas izriet no kādas nekustamā īpašuma īpašnieka īpašas subjektīvas vēlmes, kuru nekustamā īpašuma īpašnieks ir skaidri identificējis. Tāpat pamatota prasība var rasties tad, kad ceļa vai satiksmes objektu nepieciešams pārvietot objektīvu apstākļu dēļ.
Tiesa nosprieda atzīt Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešo daļu, ciktāl tā neparedz individuālu izvērtējumu gadījumos, kad pastāv objektīva nepieciešamība pārvietot ceļu inženierbūvi vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekli, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
