Foto: Shutterstock

Ministru kabinets otrdien, 24. janvārī, pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus noteikumus par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, kas paredz Krievijas pilsoņiem pienākumu līdz septembrim apgūt latviešu valodu, par valodas pārbaudi maksājot valsts nodevu 52 eiro apmērā.

IZM portālu "Delfi" informēja, ka grozījumi noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudēm nosaka kārtību, kādā nepieciešams kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanai.

Lai nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudes norisi visiem interesentiem, ir izstrādāta atsevišķa kārtība, kā un kad pretendenti reģistrēsies pārbaudījumam. Patlaban plānots, ka kopējais pārbaudes kārtotāju skaits būs 17 865 cilvēki.

Ņemot vērā potenciālo kārtotāju skaitu, reģistrēšanās pārbaudījumam Krievijas pilsoņiem plānota laika posmā no šā gada 1. februāra līdz 24. martam, savukārt pārbaudes plānotas no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā.

Personas pārbaudēm varēs reģistrēties vienā no šādiem veidiem – elektroniska dokumenta formā, personīgi vai nosūtot iesniegumu vēstulē pa pastu.

Iesnieguma formas būs pieejamas Valsts izglītības satura centra (VISC) tīmekļvietnē no šā gada 30. janvāra. Krievijas pilsoņiem iesniegumā nebūs jānorāda pārbaudes laiks un vieta. VISC informāciju par konkrētās pārbaudes vietu un laiku personai paziņos tīmekļvietnē ne vēlāk kā līdz šā gada 1. aprīlim. Informācija par reģistrēšanās iespējām un turpmāku procesu līdz šā gada 1. februārim tiks publicēta VISC tīmekļvietnē.

Lai labāk sagatavotos pārbaudei, VISC tīmekļvietnē atrodama pārbaudes programma katram no sešiem valodas prasmes līmeņiem un pakāpēm. Programmā ir formulētas prasības un uzdevumu paraugi katram līmenim un pakāpei.

Ja persona nenokārtos pārbaudi nepieciešamajā valsts valodas līmenī un pakāpē (A2), tai būs jāreģistrējas pārbaudei atkārtoti, ko būs iespējams veikt ne agrāk kā vienu mēnesi pēc iepriekšējā lēmuma saņemšanas.

Tāpat noteikumu grozījumi paredz, ka personai par pārbaudi jāmaksā valsts nodeva 52 eiro apmērā. Minēto nodevu nemaksās personas, kas atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktam Ukrainas civiliedzīvotāju statusam. Tāpat no valsts nodevas samaksas ir atbrīvoti tie trešo valstu pilsoņi, kuriem Latvijā piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss.

Ierodoties uz pārbaudi, personai būs jāuzrāda dokuments, kas apliecina šo statusu. Ja tiek konstatēts, ka persona neuzrāda minēto dokumentu un valsts nodevu nav samaksājusi, tad norises vadītājam ir tiesības neļaut kārtot pārbaudi.

Plānots, ka regulārās valsts valodas prasmes pārbaudes bezdarbniekiem, darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem un citiem interesentiem atsāksies 2023. gada februāra otrajā pusē.

Lai sagatavotos Valsts valodas prasmes pārbaudes norisei atbilstoši jaunajai kārtībai, šobrīd reģistrēšanās un pārbaudes process nenotiek, jo norit pārbaudījuma aprobācijas process Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Tiek arī sagatavots viss nepieciešamais pārbaudījumu reģistrēšanas un nodrošināšanas procesa atsākšanai.

IZM atgādināja, ka pērn 25. oktobrī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā,kas paredz, ka gadījumos, kad nepietiekamas valsts valodas prasmes tiks konstatētas izglītības iestādes vadītājam, viņa darba devējam būs jānodrošina izglītības iestādes vadītājs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Savukārt izglītības iestādes vadītājam būs jānodrošina, ka pedagogs, kura valsts valodas prasmes neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim, tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs kārto pārbaudi, neskatoties uz iegūto pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!