'Pieņemt zināšanai' – valdība nelemj par stingrākiem Covid-19 ierobežošanas kritērijiem
Foto: LETA

Valdība ceturtdien, 18. martā, aptuveni stundu diskutējot par Veselības ministrijas (VM) iesniegto likumprojektu par kritērijiem un principiem epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanai, vienojās to pieņemt zināšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdība nolēma uzdot Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai izstrādāt priekšlikumus un lemt par epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajiem principiem, ja paaugstināsies kāds no Covid-19 izplatības riskiem, par ko liecinās kāds no noteiktajiem kritērijiem.

Ceturtdien valdībai iesniegtajos dokumentos bija norādīti šādi kritēriji, kas jāņem vērā, domājot par Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu: īstermiņa (14 dienu laikā) pieaugums par 20% un vairāk, savukārt ilgtermiņa – pakāpenisks pieaugums ilgākā laika posmā līdz 600 un vairāk.

Kā arī minēts papildu kritērijs – stacionāru gulto noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.

Tādējādi, kā informatīvajā ziņojumā norādīja VM, lēmumi stingrāku pasākumu ieviešanai tiek pieņemti, vadoties pēc vairākiem principiem: ja situācija atbilst kādam no minētajiem kritērijiem, tiek lemts par stingrāku epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu atbilstoši apdraudējuma riskiem.

Saslimstības rādītāji tiek vērtēti, vadoties arī no veikto Covid-19 testu apjoma. Tādēļ objektīvai situācijas novērtēšanai maksimāli tiek saglabāts vienmērīgi augsts veikto Covid-19 testu skaits, vienlaicīgi ņemot vērā saslimstības rādītāju, uzsver VM.

Situācija tiek vērtēta vispusīgi, apzinoties citu faktoru ietekmi uz saslimstības rādītājiem, piemēram, iespējams uzliesmojums reģionālā griezumā, kontrolējami uzliesmojumi kolektīvos vai, piemēram, saslimstības tendences konkrētās vecuma grupās un citi apstākļi.

Ieviešot stingrākus epidemioloģiskās drošības pasākumus, tiek apsvērta iespēja nodrošināt reģionālu pieeju, kā arī tiek apsvērta iespēja pakāpeniskai pasākumu ieviešanai, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, pasākumu riska novērtējuma un ierobežojumu ietekmes uz sabiedrību un tautsaimniecību, rakstīts ziņojumā.

Iepriekš valdībā vienojās, ka saslimstības rādītājs (Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju) ir galvenais situāciju raksturojošais indikators, bet lēmumu pieņemšanu ietekmē arī citi, papildu epidemioloģisko situāciju raksturojošie apstākļi.

Tādi ir, piemēram, tas, vai saslimstības pieaugums ir izteikti stabils, vai saslimstības izmaiņas ir saistītas ar lokālo uzliesmojumu, vai pieaug jaunatklāto gadījumu vidū jauno SARS-CoV-2 celmu jeb Covid-19 paveidu īpatsvars, kāda ir stacionāru noslodze Covid-19 pacientu aprūpes dēļ – stacionāru gultu noslodze, Covid-19 gadījumu skaits ar smagu gaitu, nāves gadījumu dinamika, veikto Covid-19 testu skaits, pozitīvo testu īpatsvara dinamika kopējā veikto testu apjomā, rakstīts informatīvajā ziņojumā.

Tāpat arī citā ziņojumā februāra sākumā tika norādīti kritēriji stingrāku drošības un piesardzības pasākumu ieviešanai, ņemot vērā tobrīd pieejamo Lielbritānijas, Īrijas un Portugāles pieredzi, kur tika konstatēta jauno, daudz infekciozāko SARS-CoV-2 celmu izplatība, tomēr, ņemot vērā izmaiņas epidemioloģiskajā situācijā, kā arī situāciju citās valstīs, šie kritēriji ir jāpārskata.

"Netracināt sabiedrību" un izstrādāt piedāvājumus

Valdības sēdē, diskutējot par šo jautājumu, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka būtu svarīgi vienoties par parametriem, kuri palīdzētu pieņemt lēmumus par konkrētu rīcību, ja saslimstības ar Covid-19 rādītāji pieaugtu. Viņš piebilda, ka iepriekšminētie kritēriji nedaudz atšķiras no tiem, kas prezentēti iepriekš saistībā ar luksofora principu.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka jābūt drošiem, kas tiek pieņemts, lai sabiedrība nepārmet nekonsekvenci, tāpēc jāizvērtē rūpīgi. Kariņš aicināja diskutēt, vai visiem ir saprotams piedāvājums.

Atsaucoties uz atbildīgo dienestu apkopotajiem datiem par pašreizējo situāciju, Pavļuts sacīja, ka kopējā Covid-19 pacientu gultu noslodze šobrīd slimnīcās ir 53%, bet intensīvās terapijas gultu, kas paredzētas smagā stāvoklī esošiem ar Covid-19 sasirgušajiem – 50%.

Aicināts komentēt gultu noslodzes jautājumu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka tas ir izšķirošs indikators, kurš uzrādās nedaudz vēlāk, nekā kāpj pati saslimstība, kad pacienti tiek stacionēti, jo pēc saslimšanas sākuma paiet vairākas dienas, līdz pacients tiek stacionēts. Šobrīd smagu pacientu skaits ir nedaudz pieaudzis, viņš piebilda.

"Mēs nevaram operatīvi reaģēt pēc hospitalizētajiem pacientiem, bet nevaram arī neņemt vērā, jo smagu pacientu skaita pieaugums ir brīdinājuma signāls," sacīja epidemiologs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) akcentēja, ka ierobežojumiem jābūt pamatotiem un ar tiem jābūt uzmanīgiem. Viņš atgādināja, ka iepriekš, kad palielinājās Lielbritānijas Covid-19 paveida gadījumu skaits, pati saslimstība samazinājās. "Iznāk, ka tagad mums viss būtu jāver ciet," viņš sacīja, aicinot kārtīgi izsvērt, kā savus lēmumus skaidrot sabiedrībai. Tāpat viņš atgādināja, ka ir piešķirti līdzekļi papildu gultu izveidošanai Covid-19 pacientiem, kas jāizmanto.

Arī Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) uzsvēra, ka ar šādiem dokumentiem "nebūtu jāskrien pa priekšu", vajag, lai Operatīvās vadības grupa (OVG) tos izsver, lai nerastos vēl kādas spekulācijas, kas ir pieņemts un kāpēc.

OVG vadītājs Jānis Citskovskis sacīja, ka līdzīgas diskusijas kā šodien valdībā, bijušas arī OVG sēdēs, pie kuriem parametriem un robežrādītājiem jāpieņem konkrētais risinājums. "Tā nav automātiska D scenārija iedarbināšana," viņš piebilda, jo sākumā tam jāiziet cauri valdībai.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka jāorientējas uz riska grupām, nevis visu laiku "jātur visa sabiedrība ciet". Viņa akcentēja, ka vairāk jābalstās zinātnieku datos, lai pēc īsa brīža atkal nemainītu pieeju.

Pavļuts komentēja, ka ir uzskaitīts, kas būtu darāms, ja iestātos kritēriji, kuru dēļ iesniegts šis informatīvais ziņojums. Viņš uzsvēra, ka ar šo protokollēmumu uzdotu OVG sagatavot risinājuma variantus, priekšlikumus par pasākumiem, ja šie kritēriji piepildītos, kā tas tika darīts arī iepriekš. "Lai nepazaudētu nedēļu vai divas, atkal diskutējot par visu laukumu," viņš uzsvēra scenāriju nepieciešamību, kas palīdzētu padarīt arī valdības diskusijas konstruktīvākas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda, ka sabiedrība varētu šo diskusiju uztvert tā, it kā "mēs jau gribam kaut ko slēgt ciet". Tāpēc jāsaprot, ja situācija pasliktināsies, būs jāpieņem D variants, svarīgi, lai OVG uz to brīdi būtu sagatavojusi D varianta apakšscenārijus, sacīja Linkaits.

Reirs piebilda, ka ar paziņojumiem par pandēmijas ierobežojumiem jābūt uzmanīgiem, lai "netracinātu sabiedrību".

Jau ziņots, ka VM izskatīšanai šodien gaidāmajā valdības sēdē virzīja kritēriju kopumu, pie kuriem būtu nekavējoties jārīkojas saslimstības ar Covid-19 pieauguma gadījumā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Pavļuts.

Tāpat viņš sacīja, ka lūgs valdību uzdot Operatīvās vadības grupai sagatavot pasākumu kopumu, kurus varētu saprātīgi ieviest, ja situācija saistībā ar Covid-19 pasliktināsies.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ilga Šuplinska Koronavīruss Covid-19 Jānis Vitenbergs Daniels Pavļuts Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Tālis Linkaits Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form