Personu apliecības un pases tiks izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāja reģistra datiem. Apliecībās tiks iekļauta arī informācija par apliecības turētāja dzīves vietu, taču pasēs vairs nebūs dzīves vietas pieraksta zīmogi.
Apliecībām būs arī mašīnlasāmā zona, turklāt apliecībās un pasēs pēc personas vēlēšanās varēs iekļaut informāciju par personas tautību, pēc pases turētāja vēlēšanās pasēs varēs arī ierakstīt personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu vai vārda vai uzvārda citas valodas orģinālformu latīnalfabētiskajā transkripcijā. Pēc vēlēšanās, izņemot diplomātiskās un dienesta pases, pasēs būs iekļaujama informācija par personas bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Likums arī paredz izveidot jaunu pasu veidu - dienesta pasi, kas tiks izsniegtas vadošām valsts amatpersonām, vai personām, kuras ir darba vai valsts civildienesta attiecībās atbilstoši Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumam un kurai nav tiesību saņemt diplomātisko pasi. Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, noteiks Ministru kabinets.
Likums paredz, ka persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personas apliecību vai pasi saņem personiski, savukārt, bērniem, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, personas apliecinošos dokumentus saņem vecāki.
Paredzēts, ka likums stājas spēkā jau šā gada 1.jūlijā, taču likuma pārejas noteikumos norādīts, ka likuma norma par pilsoņu un nepilsoņu personu apliecībām stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, savukārt par ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un bēgļiem 2004.gada 1.janvārī. PMLP skaidro, ka tas nenozīmē, ka personu apliecības sāks izsniegt no šī datuma, bet to, ka šajos datumos iestājas "obligātuma princips".
Pārejas noteikumos arī norādīts, ka līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai pilsoņu pasēs tiek izdarītas atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) preses sekretāre Inga Saleniece informēja, ka jaunā tipa pasu izsniegšana sāksies, vēlākais, 1.septembrī. Lai to varētu realizēt praksē, vispirms Ministru kabinetam jāpieņem noteikumi par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem. Tajos būs noteikts attiecīgo dokumentu saņemšanas un nodošanas kārtību, dokumentu derīguma termiņš, kā arī to izskatīs.
Pēc tam jāveic jaunā tipa pasu legalizācija - Ārlietu ministrijai jānosūta visām pasaules valstīm jauno pasu paraugi. Pēc tam varēs sākt jaunā tipa pasu izsniegšanu, teica Saleniece.
Konkrētus jauno personu apliecinošo apliecību ieviešanas termiņus Saleniece vēl nenosauca, jo tāda veida dokumentu Latvijā līdz šim nav bijis un to izstrāde ir tehnoloģiski sarežģīta. Viņa pieļāva, ka tās varētu sākt ieviest gadu pēc jaunā likuma stāšanās spēkā, tātad - pēc nākamā gada 1.jūlija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
