Pase

Saeima trešdien galīgajā lasījumā akceptēja likumprojektu par personu apliecinošiem dokumentiem, kas regulē jaunas pasu un personu apliecību sistēmas ieviešanu valstī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Likums paredz ieviest Latvijā jaunu karšu tipa personu apliecinošo dokumentu veidu - personas apliecības, kas būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un ir sasnieguši 15 gadu vecumu. Apliecības galvenokārt tiks izmantotas Latvijas teritorijā, savukārt kā ceļošanas dokuments pēc likuma stāšanās spēkā būs izmantojamas jaunā tipa pases. Pases tiks izsniegtas pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās.

Personu apliecības un pases tiks izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāja reģistra datiem. Apliecībās tiks iekļauta arī informācija par apliecības turētāja dzīves vietu, taču pasēs vairs nebūs dzīves vietas pieraksta zīmogi.

Apliecībām būs arī mašīnlasāmā zona, turklāt apliecībās un pasēs pēc personas vēlēšanās varēs iekļaut informāciju par personas tautību, pēc pases turētāja vēlēšanās pasēs varēs arī ierakstīt personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu vai vārda vai uzvārda citas valodas orģinālformu latīnalfabētiskajā transkripcijā. Pēc vēlēšanās, izņemot diplomātiskās un dienesta pases, pasēs būs iekļaujama informācija par personas bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Likums arī paredz izveidot jaunu pasu veidu - dienesta pasi, kas tiks izsniegtas vadošām valsts amatpersonām, vai personām, kuras ir darba vai valsts civildienesta attiecībās atbilstoši Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumam un kurai nav tiesību saņemt diplomātisko pasi. Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, noteiks Ministru kabinets.

Likums paredz, ka persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personas apliecību vai pasi saņem personiski, savukārt, bērniem, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, personas apliecinošos dokumentus saņem vecāki.

Paredzēts, ka likums stājas spēkā jau šā gada 1.jūlijā, taču likuma pārejas noteikumos norādīts, ka likuma norma par pilsoņu un nepilsoņu personu apliecībām stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, savukārt par ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un bēgļiem 2004.gada 1.janvārī. PMLP skaidro, ka tas nenozīmē, ka personu apliecības sāks izsniegt no šī datuma, bet to, ka šajos datumos iestājas "obligātuma princips".

Pārejas noteikumos arī norādīts, ka līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai pilsoņu pasēs tiek izdarītas atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) preses sekretāre Inga Saleniece informēja, ka jaunā tipa pasu izsniegšana sāksies, vēlākais, 1.septembrī. Lai to varētu realizēt praksē, vispirms Ministru kabinetam jāpieņem noteikumi par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem. Tajos būs noteikts attiecīgo dokumentu saņemšanas un nodošanas kārtību, dokumentu derīguma termiņš, kā arī to izskatīs.

Pēc tam jāveic jaunā tipa pasu legalizācija - Ārlietu ministrijai jānosūta visām pasaules valstīm jauno pasu paraugi. Pēc tam varēs sākt jaunā tipa pasu izsniegšanu, teica Saleniece.

Konkrētus jauno personu apliecinošo apliecību ieviešanas termiņus Saleniece vēl nenosauca, jo tāda veida dokumentu Latvijā līdz šim nav bijis un to izstrāde ir tehnoloģiski sarežģīta. Viņa pieļāva, ka tās varētu sākt ieviest gadu pēc jaunā likuma stāšanās spēkā, tātad - pēc nākamā gada 1.jūlija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form