Lai mazinātu vandalisma gadījumu skaitu Rīgas pašvaldības dzīvojamajās mājās, pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" (RPB) par iedzīvotāju palīdzību demolētāju notveršanā piešķirs atlīdzību, kuras apjoms varētu sasniegt 1000 eiro.
Šādu ierosinājumu otrdien, tiekoties ar RPB, Rīgas Pašvaldības policijas un Mājokļu un vides departamenta pārstāvjiem, izteicis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).
"Pēdējā laikā pieaug vandalisma gadījumu skaits pašvaldības dzīvojamās mājās - tiek dedzināti lifti, atkritumu savāktuves, tiek izlauztas kāpņutelpu ārdurvis, Dreiliņos izsisti 20 pakešlogi. Tas viss mūsu apsaimniekotājiem, "Rīgas pilsētbūvniekam", rada zaudējumus, kas pēdējā gada laikā sasniedz vairāk nekā 30 000 eiro," šodien pēc tikšanās žurnālistiem skaidroja Ameriks.
Pašvaldībai trūkst tehnisko līdzekļu, lai spētu visus noķert, taču nesodāmība tikai veicina vandalisma paplašināšanos. Liela problēma tā ir arī jaunajās sociālajās mājās Mežrozīšu ielā, kas nesen nodotas ekspluatācijā - arī tur jau sabojātas kāpņu margas, izlauztas durvis.
"Mums trūkst pierādījumu, ka konkrēti cilvēki to ir darījuši, tāpēc ierosināju RPB izsludināt prēmiju, piemēram, 1000 eiro apjomā. Ja cilvēki ziņos un palīdzēs noķert vandaļus, kas lauž un posta, RPB maksās prēmiju 1000 vai 500 eiro atbilstoši iespējām. Tas motivētu iedzīvotājus ziņot un ķert šos vandaļus aiz rokas. Domāju, ka tas ir daudz lētāk, nekā labot salauztās lietas," uzskata Rīgas vicemērs.
Par prēmiju izsludināšanu vēl būs jālemj uzņēmuma valdei. Atlīdzības par vandaļu notveršanu paredzēts izmaksāt no RPB budžeta līdzekļiem, ko veido gan ienākumi no namu apsaimniekošanas, gan ieņēmumi par māju būvniecības uzraudzību un citām darbībām. Ameriks uzsvēra, ka prēmijas noteikti būšot mazākas nekā ieguldījumi, kas nepieciešami vandaļu nodarīto bojājumu labošanai.
Atsevišķās sociālajās mājās nereti konstatēti gadījumi, kad demontēti apkures sistēmas radiatori koplietošanas virtuvēs un gaiteņos, kā rezultātā tikušas nopludinātas telpas, nozagtas gāzes plītis, izdemolētas tualetes, dušas telpas, lifti un izsisti logi. Šo vandalisma aktu iniciatori ir gan agresīvi īrnieki, gan nepiederošas personas, kuras bieži vien šajās mājās uzturas.
Likums paredz - ja tiek bojāts dzīvojamās mājas īpašums, īres līgumu var lauzt tiesas ceļā, taču tas ir garš process un līdz šim vēl nav bijuši gadījumi, kad Mājokļu un vides departaments vai Rīgas dome būtu gājuši uz tiesu, lai lauztu šādus līgumus. Turpmāk pašvaldība apņēmusies šo iespēju tomēr izmantot un panākt, ka demolētāji un vandaļi no dzīvokļiem tiek izlikti.
Patlaban ar sociālo māju iemītniekiem īres līgums tiek slēgts uz sešiem mēnešiem, pašvaldības dzīvokļos - uz diviem gadiem. Pēc noteiktā perioda līgumi tiek pagarināti. Ja tiek atklāts un pierādīts, ka attiecīgais klients piedalījies laušanā, tas netiek pagarināts.
Lai motivētu iedzīvotājus ne tikai sūdzēties, bet arī pašiem iesaistīties patīkamas vides nodrošināšanā, nolemts pašvaldības dzīvojamās mājās rīkot konkursu par sakoptāko kāpņutelpu, uzvarētājiem pasniedzot pašvaldības nodrošinātas balvas.
Tāpat pārrunāta iespēja sociālajās mājās ierīkot videonovērošanas kameras, sasaistīt tās ar Rīgas Pašvaldības policiju un nodrošināt ātrāku reaģēšanu.