Foto: Shutterstock
Mehāniski laulību skaitu Latvijā paaugstināt nevar, un nevarēs piespiest precēties tos, kuri to nevēlēsies, trešdien sacīja pētnieki Aivita Putniņa un Māris Brants, prezentējot veikto pētījumu "Par laulību nereģistrēšanas problemātiku".

Pētījums tapis pēc Saeimas deputātu iniciatīvas, lai noskaidrotu laulības nereģistrēšanas iemeslus, noteiktu riskus, kas rodas nereģistrētās attiecībās, un noteiktu to ietekmi uz dzīves kvalitāti. Fakti liecina, ka Latvijā apmēram puse bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās.

"Paaugstinot laulālības rādītāju mehāniski, mēs tāpat mehāniski paaugstināsim arī šķiršanās rādītājus," norādīja Brants.

"Mēs nevaram tikt klāt tiem cilvēkiem, kuri laulībām pretojas. Valsts var atvērt interneta reģistrāciju, bet cilvēki to nedarīs, jo viņiem ir noteikta veida attieksme un iemesli, un spiediens situāciju varētu vēl tikai pasliktināt," sacīja Putniņa.

Nereģistrētas kopdzīves jautājums politikas dokumentos Latvijā parādās 2015.gadā, pirms tam tas minēts kā problēma vai nelabvēlīgas sekas, kas jānovērš. Joprojām nerisināts ir nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru mantiskās saistības un citu attiecību regulējums.

Putniņa secināja, ka Latvija ir izvēlējusies laulātības veicināšanas politiku, - tiek piedāvāts cilvēkiem laulāties, no tā izriet, ka ir jāpaplašina laulības noslēgšanas iespējas, jāveido apmācības programmas un dažādi citi metodiskie līdzekļi.

Tomēr pētījumā veiktā aptauja un intervijas liecina, ka veicināt reģistrēšanos varētu tikai to pāru vidū, kas tam būtu nosacīti gatavi.

"No valsts puses loģiski būtu teikt, - ja jums liekas, ka, dzīvojot kopdzīvē, valsts jūs neredz, tad tas tā nav," uzsvēra pētniece. Pēc viņas vārdiem, no valsts viedokļa efektīvāk būtu ieguldīt ģimenes krīzes centros, kur cilvēkiem tiktu sniegta palīdzība. Tas varētu veicināt arī laulību skaitu un dzimstību.

Tāpat viens no ieteikumiem ir izveidot paralēlu kopdzīves regulējumu laulībai - reģistrētās partnerattiecības; atzīt nereģistrētas kopdzīves statusu, nosakot attiecību ilgumu un ģimenes funkcijas, kas ļautu šos pārus atšķirt; popularizēt laulībā balstītu ģimenes modeli.

Pētījumā gan vērtēts, ka mazāk veiksmīgas varētu būt pašlaik esošās ieceres popularizēt laulību caur apmācību, jo, lai arī pētījuma dalībnieki piekrita, ka valstij nepieciešams izglītot sabiedrību par riskiem, kas rodas attiecības nereģistrējot, tomēr nereģistrētie pāri, kas ir aktivitātes mērķa grupa, atzina, ka paši tādās nevēlētos piedalīties.

Pētījumu pasūtīja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), iepirkumā uzvarēja "Kvalitātes un projekta vadība". Pētījums tapis pēc Saeimas deputātu iniciatīvas, un tā rezultāti tiks nodoti Saeimas Demogrāfijas lietu komisijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!