PIK nenosauks politiķus, kuri atbildīgi par kļūdām cīņā pret Covid-19 pandēmiju
Foto: F64

Parlamentārās izmeklēšanas komisija (PIK) piektdien balsojot nolēma nenosaukt konkrētus politisko amatpersonu vārdus, kuri būtu atbildīgi par kļūdām Covid-19 vakcīnu iepirkšanā pandēmijas sākumposmā un kopumā par neveiksmēm cīņā pret pandēmiju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kurai jau nosaukumā politiķi bija ierakstījuši, ka tā izveidota, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", šodien pabeidza darbu pie galaziņojuma, kas apkopo komisijas savākot informāciju un slēdzienus par valdības cīņu pret Covid-19.

Jautājumā par ierēdņu iekļaušanu galaziņojumā deputāti sliecās vairāk piekrist konkrētu vārdu neminēšanai, bet diskusijas pamatā notika par to, vai būtu jāiekļauj politisko amatpersonu vārdi.

Sēdes sākuma daļā komisijas priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis (JV), norādot, ka vainīgo personu nosaukšana notiks vakcīnu iepirkuma kriminālprocesā, aicināja atbalstīt opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu par ierēdņu vārdu neminēšanu gala komisijas ziņojumā. Valainis šādu priekšlikumu pamatoja ar to, ka viņa rīcībā esot informācija, ka ierēdņi ir informējuši politisko vadību pirms iepirkuma veikšanas par to, kāda situācija šajā saistībā bija Lietuvā un Igaunijā. Izejot no šādiem apsvērumiem, deputāts pieļāva, ka politiķi mēģinājuši savu atbildību novelt uz ierēdņiem.

"Ja pat ierēdņi būtu ievērojuši visus likumā noteiktos principus, taisījuši protokolus, ierakstus un veikuši citas darbības, par kuru nedarīšanu viņiem tagad pārmet, rezultāts nebūtu mainījies," argumentēja Valainis. Kozlovskis atturējās izdarīt kādus slēdzienus, uzsverot, ka to darīs tiesa. Viņaprāt, konkrētu personu nosaukšana kā tāda būtu jāatstāj tiesas ziņā.

Komisijas vadītājs arī virzīja priekšlikumu par konkrētu politisko amatpersonu, kas atbildīgas par kādu kļūdu vai rīcību veikšanu vai neveikšanu, neminēšanu galaziņojumā.

"Mana prognoze ir tāda, ka mēs pilnīgi noteikti iestrēgsim uzvārdos, pretrunās, un mans redzējums ir primāri šī gala ziņojuma noderība. Līdz ar to es uzskatu, ka sakarā ar nākamo soli par to, kuru politisko amatpersonu ir nosaucama, kā arī atsevišķi pamatojumi un argumentācija, visi deputāti to varēs pievienot šim gala ziņojumam, bet tādu kopēju kopsaucēju es, visticamāk, neredzu un līdz ar to no tā arī cieš viss ziņojums," skaidroja Kozlovskis. Šādai nostājai iebilda deputāts Valainis, norādot, ka viens no komisijas uzdevumiem esot tieši nosaukt konkrētas politiskās amatpersonas.

Pēc garākām diskusijām komisijas deputāts Ralfs Nemiro pauda, ka, viņaprāt, ziņojumā būtu jāpiemin trīs amatpersonas - bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Savukārt Valainis šo personu vidū aicināja iekļaut arī tagadējo veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), argumentējot, ka tas būtu jādara, jo vakcinācijas procesā netika iesaistīti ģimenes ārsti, kā arī tādēļ, ka, politiķa ieskatā, netika darīts gana, lai gatavotos rudenī notikušajam saslimstības vilnim.

Tāpat Valainis iepazīstināja komisijas deputātus ar priekšlikumu, kuru viņa pārstāvētā ZZS frakcija plāno virzīt tālāk Saeimā un kas paredz noteikt kā uzdevumu "trīs mēnešu laikā Ministru kabinetam iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu vienreizēja pabalsta izmaksu tuviniekiem par katru no Covid-19 nomirušo, tādējādi uzņemoties kaut daļēju atbildību par haotiskajiem un nepamatotajiem lēmumiem". Par priekšlikumu notika diskusijas, bet tas komisijā īpašu atbalstu neguva.

Pēc deputātes Ineses Voikas (AP) vārdiem, "no tā, ko mēs esam šeit analizējuši, izriet ne viens vien secinājums un darāmais. Kompensācija cietušajiem un mirušajiem ir viens no tiem. Tas ir jautājums, kuram noteikti vajadzētu pievērsties, bet atzīmēšu, ka komisijas kopējā izskatīšanas procesā šo priekšlikumu neskatīja un tas parādījās tikai gala ziņojuma tapšanas laikā". Tādēļ deputāte pauda uzskatu, ka komisija vēl nav gatava uzreiz par šādu priekšlikumu lemt. Savukārt Nemiro sacīja, ka šāds priekšlikums varētu tikt virzīts uz priekšu attiecīgajās komisijās.

Par visvairāk apspriesto jautājumu - neiekļaut galaziņojumā politisko amatpersonu vārdus - komisijas deputātu balsojums dalījās, taču vairākums tomēr to atbalstīja. Par šo priekšlikumu balsoja Kozlovskis, Voika, Sandis Riekstiņš (JKP) un Ritvars Jansons (NA), bet pret to balsoja Nemiro, Valērijs Agešins (S) un Valainis. Līdz ar to priekšlikums par konkrētu amatpersonu - Kariņa, Viņķeles, Pavļuta un Reira, kā arī Ministru kabineta kopumā - iekļaušanu galaziņojumā neguva komisijas atbalstu, kā rezultātā priekšlikuma iesniedzējs Valainis izvēlējās galaziņojuma pievienot savu atsevišķo nostāju.

Deputāts tajā aicina atzīt, ka Ministru prezidenta vadībā Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas process "nav bijis profesionāli un valsts un sabiedrības interesēs vadīts, kas novedis pie neatgriezeniskām sekām Latvijai un tās iedzīvotājiem". Tāpat viņš aicināja "kā neprasmīgu vērtēt bijušās veselības ministres darbību Covid-19 krīzes pirmsākumos un uzskatīt par pamatotu veikt izmeklēšanas darbības no tiesību sargājošo iestāžu puses par to", kā arī pieprasīt uzņemties politisko atbildību Pavļutam, kura politiskā vadība "ir vājinājusi veselības nozari un spēju nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi Covid-19 pacientiem, jo īpaši pārējiem pacientiem, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība".

Kā ziņots, Saeima aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai.

Komisija savā darbā vērtējusi arī kopējo krīzes vadību, vakcīnu iepirkumus un Vakcinācijas biroja darbību, komunikāciju ar sabiedrību, noteiktos ierobežojumus un sniegto atbalstu tautsaimniecībai, atzīmēja parlamentārās komisijas vadītājs. Saeimas deputāts Kozlovskis aģentūrai LETA šajā saistībā iepriekš bilda, ka komisijas darbā iezīmējusies krīzes vadības ciešā sasaiste ar komunikāciju ar sabiedrību.

Kozlovskis iepriekš atturējās komentēt jautājumu par cilvēku uzvārdu iespējamo nosaukšanu galaziņojumā, kuri būtu izraisījuši komisijas nosaukumā minētās neatgrezeniskās sekas, jo vēl nebija noslēdzies darbs pie dokumenta izstrādes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Inese Voika Sandis Riekstiņš Vakcinācija Ilze Viņķele Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Rihards Kozlovskis Saeima Valērijs Agešins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form