Pilns Mēness aptumsums un planētas – ko šogad varēs redzēt Latvijas debesīs
Foto: AFP/Scanpix

2019. gadā Latvijas debesīs varēs vērot divus Mēness aptumsumus, Merkura pāriešanu Saules diskam, Saules sistēmas planētas un krītošās zvaigznes, portālu "Delfi" informēja Latvijas Astronomijas biedrība un SIA "StarSpace".

Pilns Mēness aptumsums

Par nozīmīgāko 2019. gada notikumu astronomi atzinuši pilno Mēness aptumsumu, kas visā Latvijā būs redzams 21. janvāra rīta stundās.

Tā daļējā fāze sāksies pulksten 5.34, pilnā fāze – pulksten 6.41, bet aptumsuma maksimālā fāze būs pulksten 7.12.

Aptumsuma pilnā fāze beigsies pulksten 7.43, daļējā fāze beigsies pulksten 8.51, Mēness Rīgā rietēs pulksten 8.55, bet pulksten 8.42 jau būs uzlēkusi Saule, tādēļ jāņem vērā, ka aptumsuma beigās labvēlīgos laika apstākļos debesis būs gaišas, bet Mēness atradīsies zemu pie horizonta.

"Šis Mēness aptumsums novērotājiem Latvijā būs gana nozīmīgs, jo līdz nākamajai reizei, kad Latvijā varēs novērot pilnu Mēness aptumsumu, būs jāgaida vairāk nekā seši gadi – līdz 2025. gada 7. septembrim," norādīja Astronomijas biedrības vadītājs Māris Krastiņš.

Daļējs Mēness aptumsums

Daļējā Mēness aptumsuma fāze Latvijā būs redzama naktī no 16. uz 17. jūliju no pulksten 23.02 līdz pulksten 2, bet aptumsuma maksimālā fāze būs pulksten 00.31.

"Arī šī aptumsuma datumu ir vērts iegaumēt, jo nākamā reize, kad Latvijā varēs novērot daļēju Mēness aptumsumu, būs pēc vairāk nekā četriem gadiem – 2023. gada 28. oktobrī," piekodināja Krastiņš.

Saules aptumsumi ies secen

Bez abiem Mēness aptumsumiem citviet pasaulē vēl būs novērojami trīs Saules aptumsumi – viens daļējs (6. janvārī), viens pilns (2. jūlijā) un viens gredzenveida (26. decembrī).

No šiem aptumsumiem saistošākais būs pilns Saules aptumsums, kuru varēs novērot Klusajā okeānā, Čīlē un Argentīnā. Latvijā gan neviens Saules aptumsums 2019. gadā nebūs novērojams, apbēdināja Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Krastiņš.

Merkura tranzīts

Merkura pāriešana Saules diskam jeb tranzīts, kas ir salīdzinoši reta parādība, būs redzams 11. novembrī no pulksten 14.35, tomēr Latvijā būs novērojama tikai tranzīta trešā daļa, jo Rīgā Saule rietēs vienu stundu un 44 minūtes pēc tranzīta sākuma, kad Merkurs vēl tikai tuvosies Saules diska vidum.

Nākamais Merkura tranzīts būs novērojams 2039. gada 7. novembrī, brīdināja Krastiņš.

Spožās planētas

2019. gadā būs novērojamas visas spožās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros februāra beigās un marta sākumā, bet ap augusta vidu, novembra beigās un decembra sākumā tas būs novērojams rīta stundās.

Venera janvārī un februārī būs redzama rītos, bet decembrī to varēs novērot vakaros.

Marss no gada sākuma līdz maija vidum būs redzams nakts pirmajā pusē, no maija vidus līdz jūnija beigām – vakaros, bet no novembra līdz gada beigām – rītos.

Jupiters janvārī un februārī būs novērojams rītos, martā un aprīlī – nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā – gandrīz visu nakti, jūlijā – nakts pirmajā pusē, bet no augustā līdz novembrim – vakaros.

Saturns no februāra līdz aprīlim būs novērojams rīta stundās, maijā – nakts otrajā pusē, jūnijā un jūlijā – gandrīz visu nakti, no augusta līdz decembra vidum – nakts pirmajā pusē un vakaros.

Krītošās zvaigznes

2019. gadā noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī krītošajām zvaigznēm. Trīs interesantāko meteoru plūsmu – Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu – aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 4. janvāra rīta stundās, 13. augustā un 14. decembrī.

Nozīmīgi datumi un debesu vērošana

Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Krastiņš pastāstīja, ka šogad savu simtgadi atzīmēs nozīmīgākā starptautiskā profesionālo astronomu organizācija – Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU). Plašāka informācija par IAU simtgadi un tai veltītajiem pasākumiem ir atrodama vietnē "www.iau-100.org".

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus. Tās biedri piedalās žurnāla "Zvaigžņotā Debess" veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija biedrību pieejama vietnē "www.lab.lv".

Ar astronomijas popularizēšanu nodarbojas arī SIA "StarSpace", vadot interneta portālu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus. Plašāka informācija pieejama vietnē "www.starspace.lv".

Source

www.DELFI.lv

Tags

Astronomija Mēness aptumsums Saules aptumsums
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form