Pilsonības likuma apakškomisiju vadīs deputāts Čaklais
Foto: LETA

Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisiju darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā priekšsēdētāja amatā trešdien vienbalsīgi ievēlēts deputāts Ingmārs Čaklais (V), informē Saeimas Preses dienests.

Savukārt par apakškomisijas sekretāru ievēlēts deputāts Māris Dzelzskalns (ZZS).

"Pilsoņu kopums ir viens no jebkuras valsts pamatakmeņiem. Izmaiņas likumā ir piedāvātas ļoti plašas un, to apzinoties, likumprojekta sagatavošanai atvēlēts pietiekami ilgs laiks, lai katrā jautājumā rastu pašu labāko risinājumu. Taču to nav iespējams izdarīt bez tiešas, plašas un aktīvas sabiedrības iesaistes. Tādēļ mums priekšā stāv reālās situācijas izvērtēšana, un kā arī iespējamo risinājumu izvērtēšana Saeimā, konferencēs, sabiedriskajās organizācijās, un arī ģimenēs," pauž Čaklais.

Apakškomisijā strādās arī deputāti Valērijs Agešins (SC), Imants Jānis Bekešs (PLL), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Ilma Čepāne (V), Boriss Cilevičs (SC), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) un Oskars Zīds (ZZS).

Apakškomisijas deputāti trešdien vienojās strādāt pie četriem jautājumu blokiem. Pirmais no tiem saistīts ar dubultpilsonību trimdas latviešiem, otrs – ar pilsonības jautājumu tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs. Būtiski būs arī risināt situācijas, kad Latvijas pilsonība atņemta līdzšinējā dubultpilsonības aizlieguma dēļ. Ceturtais jautājumu bloks skar iespēju Latvijas pilsonību piešķirt Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem.

Šos jautājumus plānots diskutēt arī plašā ekspertu lokā īpašā pilsonības jautājumiem veltītā konferencē, ko tuvākajos mēnešos plānots rīkot Rīgas Latviešu biedrības namā.

Jau vēstīts, ka Saeima pagājušajā nedēļā nolēma nesteigties ar Pilsonības likuma grozījumu izstrādi, pieņemot pirmajā lasījumā Saeimas Juridiskās komisijas piedāvātos priekšlikumus likuma izmaiņām un nosakot priekšlikumu termiņu otrajam lasījumam tikai rudenī – 1.septembrī.

Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts piedāvā paplašināt gadījumu skaitu, kad Latvija pieļauj dubultpilsonību saviem pilsoņiem. Likumprojekts nošķir Latvijas trimdinieku pilsonības jautājumu no dubultpilsonības pieļaujamības Latvijas pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību dažādu iemeslu dēļ iegūs pēc likumprojekta spēkā stāšanās, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Komisija ierosina piešķirt laika ziņā neierobežotas tiesības tiem Latvijas pilsoņiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīmu terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņiem. Veicot šādu reģistrāciju, šīs personas varēs saglabāt arī citas valsts pilsonību, ja viņiem tāda ir.

Vienlaikus komisija rosina noteikt, ka Latvijas pilsoņi varēs iegūt vairāku citu valstu pilsonību, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību. Saskaņā ar projektu dubultā pilsonība varēs izveidoties Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Ar īpašu individuālu Ministru Kabineta lēmumu Latvijas pilsonim varēs izveidoties dubultpilsonība arī ar kādas citas valsts pilsonību.

Dubultpilsonība būs pieļaujama arī bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, ja viņi ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību, kā arī personām, kuras citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.

Tāpat likumprojekts risina sasāpējušo ārvalstīs dzimušo bērnu jautājumu, paredzot, ka Latvijas pilsonību iegūst visi bērni, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas. Tādā veidā Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimst ārvalstīs.

Likumprojekts arī paredz tiesības reģistrēt adoptēto bērnu kā Latvijas pilsoni, ja adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.

Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija, uzsākot darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā, nolēma veidot apakškomisiju, kas strādās pie likuma jaunās redakcijas sagatavošanas.

Komisija skatīja divu Saeimas frakciju iesniegtos likumprojektus, kā arī Valsts prezidenta Valda Zatlera vēstuli ar priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus