Pilsoniskā aktivitāte un integrācija – kādu sabiedrību veidosim līdz 2027. gadam
Foto: LETA

Nacionālā identitāte, pilsoniskā iesaiste un integrācija – ir trīs virzieni, ko Latvija kā prioritārus definējusi saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes, ko 4. februārī atbalstīja valdība, ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas politikas jomā, kas nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pētniecību.

Šo gadu laikā plānots veicināt nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanos, iekļaujošas līdzdalības un pilsoniskās pratības paaugstināšanos, stiprināt kvalitatīvu un drošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu, veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalību sabiedrībā, kā arī mazināt negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām.

Prognozēts, ka rezultātā būs paaugstinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas jūtas piederīgi Latvijai, izprot un apzinās Latvijas valstiskuma vērtību. Tāpat būs palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas aktīvi iesaistās dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs, pieaugusi ticība spējai ietekmēt rīcībpolitiku un apmierinātība ar demokrātijas darbību.

Plānots, ka būs uzlabojusies iedzīvotāju medijpratība, dažādu sabiedrības grupu savstarpējā uzticēšanās, līdzdalība un sadarbība, pieaudzis tolerances līmenis un būs mazinājušies stereotipi un aizspriedumi pret dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.

Nacionālās identitātes stiprināšana

Nostādņu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai, veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā, kā arī veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos.

Politikas izstrādātāji atzīst, ka lielu ieguvumu šim mērķim jau ir devusi Latvijas valsts simtgades svinēšana. Tā aktualizēja Latvijas valstiskuma veidošanās nozīmīgākos notikumus un bija katalizators piederības sajūtas un saliedētības kāpumam Latvijas sabiedrībā. Simtgades ietvaros īstenotie pasākumi ir sekmējuši gan nacionālās identitātes stiprināšanos, gan vienojošas sociālās atmiņas veidošanos Latvijas sabiedrībā.

Taču reizē nacionālās identitātes būtība un saturs daudziem iedzīvotājiem joprojām ir neskaidrs. Tas biežāk tiek saistīts ar etnisko identitāti, vai piederību tikai savai kopienai, līdz ar to veidojas attālināts skatījums uz valsti, un tas dominē neatkarīgi no tautības.

Tāpat uzmanība jāpievērš sociālās atmiņas veidošanai, jo iedzīvotāju vidū joprojām ir daudz neskaidrību un mītu par tādiem jautājumiem kā Otrais pasaules karš un okupācijas režīmu represijas. "Neizdiskutēti un nesaprasti vēstures jautājumi rada pamatu sociālajai spriedzei un veido konfliktu potenciālu," norādīts dokumentā.

Lai to mainītu, tiek rosināts vērst sabiedrības uzmanību arī uz tādiem vēstures notikumiem un faktiem, kas dažādās sabiedrības grupās tiek vērtēti pozitīvi, piemēram, Satversmes sapulces sasaukšana vai Atmodas laiks. Tādējādi tiktu veicināta arī citu Latvijas valstiskuma vēsturē svarīgu, sociālo atmiņu veidojošu un sabiedrību vienojošu notikumu akcentēšana publiskajā telpā, prognozēts dokumentā.

Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums

Līdz 2027. gadam plānots veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem laikmeta izaicinājumiem, stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, kā arī veidot drošu un kvalitatīvu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu.

Apskatot atsevišķu iedzīvotāju iesaistes veidu izplatību, secināms, ka pirmajā trijniekā ietilpst naudas ziedošana vai vākšana, petīciju parakstīšana un mēģinājumi pārliecināt līdzcilvēkus balsot noteiktā veidā.

Visretāk īstenotie līdzdalības veidi ir viedokļu paušana medijos, brīvprātīgais darbs vēlēšanu kampaņā un darbošanās kādā iniciatīvas grupā, jo tie prasa to praktizētājiem salīdzinoši daudz brīvā laika, kā arī izglītību un specifiskas prasmes. Cilvēku iesaisti dažādās līdzdalības formās ietekmē arī viņu uztvere par iespēju ietekmēt rīcībpolitiku. 2015. gadā Latvijā šis rādītājs bija kritiski zems – 1,51 (skalā no 0 līdz 10), liecina Eiropas Sociālā pētījuma dati.

Pēdējo 10 gadu laikā pilsoniskās sabiedrības jautājumi galvenokārt skatīti un risināti biedrību un nodibinājumu darbības kontekstā. Līdz ar to NVO sektors ir strauji audzis, pēdējo septiņu gadu laikā palielinoties par 50%, vienlaikus iesaistīto cilvēku skaits biedrībās ir nemainīgi zems – tur darbojas vien 5,1% Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus arvien aktuālākas un aktīvākas kļūst neformālas iedzīvotāju iniciatīvas un iesaistīšanās veidi.

Dokumentā uzsvērts, ka turpmākos gados nepieciešams attīstīt līdzdalības formas, kas balstītas gan iedzīvotāju vietējā līmeņa vajadzībās, piemēram, apkaimju un kopienu attīstības iniciatīvas atbilstoši dzīves videi – lielās pilsētas, mazpilsētas, lauku teritorijas. Tāpat nepieciešami digitālas līdzdalības risinājumi attālinātas dalības nodrošināšanai, vienlaikus paredzot atbilstošus risinājumus tai sabiedrības daļai, kurai nav pietiekamas digitālas prasmes vai kurai nav pieejama piekļuve tehnoloģijām.

Tāpat tiek uzsvērts, ka turpmākajos gados jāizglīto sabiedrība par dezinformāciju un sabiedrībai jāmāca atšķirt objektīva informācija no propagandas, kā arī jāveicina jaunatnes izglītošana medijpratībā, tādējādi ilgtermiņā stiprinot gados jaunākās sabiedrības daļas noturību pret apdraudējumiem un ļaunprātīgu rīcību informācijas telpā.

Integrācija

Šajā jomā laikā līdz 2027. gadam plānots veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā, kā arī sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipus par dažādām sabiedrības grupām.

Dokumentā tiek uzsvērts, ka nepieciešams veidot tādus atbalsta mehānismus, kas veicina katra sabiedrības jaunpienācēja piekļuvi agrīnajiem integrācijas pasākumiem, sociālo kontaktu veidošanu un attīstību Latvijas sabiedrībā, kā arī regulāru ārvalstu pilsoņu integrācijas monitoringu.

Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan latviešu valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.

Taču saliedētu sabiedrību rada arī cilvēku savstarpējās attiecības un cieņa pret līdzcilvēkiem, tāpēc, lai novērstu manipulācijas risku, kas rada stereotipus, ir nepieciešams vairot sabiedrības izpratni par daudzveidību, kā arī stiprināt starpgrupu un starpetniskās komunikācijas prasmes, uzsvērts dokumentā.

Pamatnostādņu galvenie jautājumi tika apspriesti konsultācijās ar iedzīvotājiem divos diskusiju ciklos visos Latvijas reģionos. Diskusijas notika 2019. gada oktobrī un 2020. gada februārī, iesaistot ap 500 dalībnieku, kuri pauda viedokļus un izteica priekšlikumus gan par saliedētas un solidāras sabiedrības attīstības izaicinājumiem, gan par cilvēku iespējām iesaistīties un būt līdzatbildīgiem par savu apkaimi, pilsētu, valsti.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa NVO Politika Satversme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form