"Prakse valsts budžeta līdzekļus sadalīt caur tā sauktajām "deputātu kvotām" nav atbalstāma. Šo nevar uzskatīt par caurskatāmu un efektīvu procesu, kādā valsts budžeta veidošanā vajadzētu pārdalīt nodokļu maksātāju naudu," uzsver LPA direktore Kristīne Zonberga.
Vienlaikus LPA aicina lēmumu pieņēmējus ievērot labas pārvaldības principus, tostarp valsts budžeta finanšu līdzekļus pārdalīt saskaņā ar politikas plānošanas dokumentiem un finanšu pārdali nodrošināt pēc iepriekš noteiktiem, skaidriem kritērijiem, pārraudzības mehānismiem un nospraustiem rezultatīvajiem rādītājiem. Tāpat alianse aicina publisko finansējumu pārdalīt, ievērojot vienlīdzības, caurskatāmības un tiesiskās paļāvības principus.
LPA rosina nodrošināt mehānismu pilsoniskās sabiedrības pilnvērtīgai iesaistīšanai valsts budžeta izstrādes procesā – gan konsultāciju procesā, gan arī priekšlikumu sniegšanā, lai nodrošinātu to, ka budžeta pieņemšanas procesā tiek uzklausītas sabiedrības intereses un vajadzības.
Šāda mehānisma izveide organizācijas ieskatā ir būtiska, lai nepieļautu situācijas, kad sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas netiek risinātas sistemātiski, bet caur "deputātu kvotām".
Alianse šī gada jūnijā vērsās pie valdības un valdības vadītāja, aicinot Ministru kabinetu nodrošināt labvēlīgu darbības vidi Latvijas nevalstiskajām organizācijām un rosinot 2022. gada budžetā paredzēt finansējumu programmai "NVO fonds" papildu resursus.
Šo resursu organizācija rosināja noteikt vismaz piecu miljonu eiro apjomā, lai īstenotu mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku, stiprinātu pilsoniskās sabiedrības kapacitāti un radītu atbilstošus apstākļus, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski politiskajos procesos valstī, vienlaikus nodrošinot, ka tiek īstenota Ministru kabineta apņemšanās stiprināt dialogu starp nevalstiskām organizācijām un valsts pārvaldi.
Organizācijas ieskatā šis finansējums varētu risināt arī daļu šobrīd "deputātu kvotās" iekļautās iniciatīvas, bet nodrošinot, ka publiskais finansējums tiek pārdalīts atklātā procesā, jo "NVO fonds" ir Latvijas valsts budžeta finansēta programma, kuru administrē Sabiedrības integrācijas fonds. Tās apmēros valsts budžeta finanšu līdzekļi tiek pārdalīti saskaņā ar politikas plānošanas dokumentiem, ar iepriekš noteiktiem, skaidriem kritērijiem, pārraudzības mehānismiem un nospraustiem rezultatīvajiem rādītājiem un ievērojot vienlīdzības, caurskatāmības un tiesiskās paļāvības principus.
Kā ziņots, jautājums par tā saucamo "deputātu kvotu" atjaunošanu ir Saeimas, nevis valdības atbildība, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Viņš norādīja, ka budžetu pieņem Saeima, un deputātiem ir ne tikai tiesības par to balsot, bet arī iesniegt priekšlikumus.
Vienlaikus viņš pauda prieku, ka priekšlikumi no sadarbības partneriem ir fiskāli neitrāli, kas nozīmē neiekļūt "fiskāli pelēkajā zonā", kas nākotnē paredzētu nodokļu paaugstināšanu vai konsolidāciju.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita Reiram, sakot, ka budžetu pieņem Saeima. "Valdība izstrādā, valdība izsaka savu viedokli par dažādiem priekšlikumiem. Bet gala lēmumu pieņem Saeima plenārsēdē," sacīja premjers.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja koalīcijas partiju deputātu iesniegtos priekšlikumus 2022. gada budžetā par kopumā 1 981 378 eiro.
Vienlaikus Ministru kabinets neatbalstīja nevienu opozīcijas deputātu priekšlikumu 2022. gada budžetā.
Tāpat ziņots, ka Saeima 25. oktobrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022. gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā.
Kā uzsver valdība, 2022. gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.
Viena no valdības galvenajām izvirzītajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, apgalvo budžeta autori. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.
