ES 2004.gadā izstrādātā regula par pasēm ar uzlabotiem drošības elementiem jau ir pieņemta. Tomēr ES dalībvalstu pilotprojektos, pases izmēģinot, ir atklājies, ka jālabo vairākas nepilnības, galvenokārt attiecībā uz bērnu pasēm. Proti, bērnu pirkstu nospiedumiem nav pietiekama kvalitāte, un, bērniem augot, šie dati mainās.
Tādēļ līdz 12 gadu vecu bērnu pasēs pirkstu nospiedumus neievietos. Izmaiņu ieviešanai atvēlēti četri gadi, un jau izsniegtās derīgās pases būs joprojām derīgas līdz to termiņa beigām.
Lai cīnītos pret bērnu nolaupīšanu, bērniem, kas ceļo uz ārzemēm, būs nepieciešama atsevišķa pase - ar ierakstu vecāku pasē nepietiks.
"Pasu izsniegšana jautājumi ir dalībvalstu kompetencē. ES var iejaukties, tikai lai pastiprinātu prasības par biometrijas elementiem un dokumentu drošību. To garantē noteikumi, ko mēs ieviešam," paskaidroja deputāts Karloss Koelju (EPP-ED, PT).
Deputāte Tatjana Ždanoka (Zaļie/EFA) debatēs atzīmēja, ka viņas pārstāvētā grupa stingri iebilst pret biometrisko pasu plašu ieviešanu, kamēr nav pilnībā pierādīta to nepieciešamība. "Mēs uzskatām, ka tam ir ļoti būtiska ietekme uz personas datu drošību un pamattiesībām," uzsvēra deputāte.
Latvijā jaunā parauga jeb ES pases sāka izsniegt no 2007.gada 1.novembra, un pirkstu nospiedumu attēlus sāka ievietot no 2008.gada 15.septembra. Bērniem nospiedumi tiek iekļauti pasēs, sākot no desmit gadu vecuma. Latvijā, bērniem ceļojot uz ārzemēm, jau ir nepieciešama atsevišķa pase.
Biometrijas dati pasēs Eiropā tika ieviesti, lai uzlabotu dokumentu drošību. Pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis spert šajā virzienā soļus. ES vienojās ES pasēs iekļaut biometrijas datus, ietverot tajos personas sejas attēlu un pirkstu nospiedumus un šo informāciju saglabājot īpaši aizsargātā mikroshēmā. Tas paredzēts 2004.regulā, ko ES tagad maina. Par izmaiņām jau panākta neformāla EP un Eiropas Padomes vienošanās.
EP balsojumā 594 deputāti palsoja par, 51 - pret un 37 - atturējās.