Latvijas Pirmā partija (LPP) aicinās koalīcijas parterus gatavot izmaiņas jaunajā Azartspēļu un izložu likumā, lai padarītu tā normas vēl stingrākas, informēja LPP preses sekretārs EdgarsVaikulis.
LPP respektējot Saeimas vairākuma viedokli, ka azartspēļu kontrole ir jānodrošina valstij. Taču pēc LPP domām, tai ir jābūt vēl stingrākai nekā paredz vakar pieņemtais likums.

Vaikulis informēja, ka LPP iesniegs atkārtoti savus priekšlikumus, kurus Saeima ceturtdien noraidīja. LPP, piemēram, rosināšot noteikt, ka azartspēles nedrīkst rīkot tuvāk par 500 metriem no skolām, baznīcām un slimnīcām. Tāpat LPP rosināšot iekļaut likuma normu, ka azartspēlēs drīkst piedalīties tikai personas, kuras sasniegušas 21 gada vecumu.

LPP par savu iniciatīvu jau pirmdien informēšot koalīcijas partnerus.

Saeima vakar steidzamības kārtā pieņēma jauno Azartspēļu un izložu likumu, saskaņā ar kuru turpmāk pašvaldības vairs nevarēs ierobežot azartspēļu biznesu.

Neskatoties uz valdošās koalīcijas domstarpībām un partijas "Jaunais laiks" (JL) aicinājumiem atlikt lemšanu par šo jautājumu, Saeima šodien, ar 47 balsīm "par", 37 balsīm "pret" un astoņiem deputātiem atturoties, galīgajā lasījumā atbalstīja Tautas partijas (TP) deputāta Mihaila Pietkeviča priekšlikumu noteikt: ja uzņēmums azartspēļu atļaujas saņemšanai būs iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus, pašvaldībām būs jāizsniedz atļauja rīkot azartspēles.

Par Pietkeviča priekšlikumu nobalsoja visi TP un kreisās opozīcijas deputāti, kā arī atsevišķi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāti, savukārt pret bija JL, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kā arī atsevišķi LPP un ZZS deputāti. Par šo priekšlikumu nobalsoja arī kreisā opozīcija, kura bija sagatavojusi tieši pretēju priekšlikumu, kuru likuma izskatīšanas gaitā tomēr atsauca.

Pēc likuma spēkā stāšanās, kas paredzēta 2006.gada 1.janvārī, pašvaldībām būs jāizsniedz pieteiktās licences azartspēļu rīkošanai, līdz ar to spēkā vairs nebūs Rīgas domes un vēl 16 pašvaldību noteiktie ierobežojumi. Piemēram, Rīgas dome bija iecerējusi noteikt, ka azartspēles galvaspilsētā drīkst rīkot tikai dažās lielākajās viesnīcās.

Saskaņā ar likumu azartspēles nebūs atļauts organizēt valsts iestādēs, baznīcās, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, tirgos, veikalos, bāros un kafejnīcās.

No 2006.gada vairs neizsniegs licences azartspēļu organizēšanai ārpus kazino un spēļu zālēm, savukārt no 2007.gada būs aizliegts uzstādīt un ekspluatēt azartspēļu automātus ārpus kazino un spēļu zālēm.

Spēļu zālēs būs jāizmanto vismaz 20 azartspēļu automāti. Pašlaik spēļu zāles atvēršanai pietiek ar desmit spēļu automātiem. Spēļu zālēs būs jābūt nepārtrauktai spēles telpu iekšējai un ārējai videonovērošanai, kā arī visi ieraksti jāglabā septiņas dienas. Kazino Rīgā turpmāk jābūt vismaz desmit spēļu galdiem, bet ārpus galvaspilsētas - vismaz pieciem spēļu galdiem. Pašlaik šī norma Rīgā ir pieci, bet ārpus Rīgas - trīs spēļu galdi.

No 2007.gada azartspēļu organizēšanas licenci varēs saņemt kapitālsabiedrības, kuru apmaksātais pamatkapitāls nebūs mazāks par miljonu latu. Pašlaik likumā ir noteikts, ka līdz 2007.gadam šo uzņēmumu pamatkapitālam jābūt ne mazākam par 150 000 latu, bet līdz 2013.gadam tas pakāpeniski jāpalielina līdz 400 000 latu.

Azartspēļu organizētājiem būs aizliegts izsniegt klientiem jebkādus aizdevumus, kā arī piedāvāt klientiem pārtiku un dzērienus bez maksas azartspēļu vietās.

Azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegta azartspēļu ārējā reklāma, turklāt spēļu organizētājiem būs pienākums izvietot spēļu vietās labi redzamus uzrakstus, kas brīdina, ka azartspēles var izraisīt atkarības problēmas. Spēļu zālēs arī jābūt iespējai saņemt bukletu par paškontroles testu, vai azartspēles nav kļuvušas par problēmu.

Projekta autori prognozē, ka līdz ar likuma izmaiņām Latvijā spēļu automātu skaits samazināsies no 13 300 līdz 9300, spēļu zāļu skaits - no 670 līdz 340, bet kazino skaits - no 15 līdz 11.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!