Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju kopumā neuzticas atbildīgo dienestu spējām ierobežot jaunā koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatību Latvijā, savukārt vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir bažas par iespēju inficēties ar jauno koronavīrusu, kas izraisa saslimšanu ar "Covid-19", liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc "Delfi" pasūtījuma veiktā aptauja.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Saskaņā ar 2020. gada marta aptaujas datiem kopumā 39% iedzīvotāju satrauc iespēja inficēties ar jauno koronavīrusu, kas izraisa saslimšanu ar "Covid-19", turpretī kopumā vairāk nekā pusi jeb 57% iedzīvotāju iespēja inficēties ar jauno koronavīrusu nesatrauc. Jānorāda, ka salīdzinoši biežāk iespēja inficēties ar koronavīrusu satrauc vecāka gadagājuma cilvēkus vecumā no 64 līdz 75 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā 41% iedzīvotāju paļaujas uz Latvijas atbildīgo dienestu spēju tikt galā ar jaunā koronavīrusa izplatību Latvijā (t.i., saslimušajiem laicīgi diagnosticēt slimību, nodrošināt pienācīgu aprūpi, apturēt infekcijas izplatīšanos u. tml.), savukārt nedaudz vairāk par pusi jeb 51% iedzīvotāju uz to nepaļaujas.

Jānorāda, ka salīdzinoši biežāk uz Latvijas atbildīgo dienestu spēju tikt galā ar jaunā koronavīrusa izplatību Latvijā paļaujas jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, bet visbiežāk tai netic iedzīvotāji, kurus ļoti satrauc iespēja inficēties ar koronavīrusu.

Satraukums ir redzams


"Pirmā datos redzamā lieta ir satraukums," skaidro SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Lai gan lielākā daļa, mazliet vairāk nekā puse, nemaz vai drīzāk nav satraukta, tomēr katrs trešais ir satraukts, bet katrs desmitais ir ļoti satraukts par to, ka varētu inficēties.

"Skaidrs, ka mēs te varētu izrēķināt, cik cilvēku no visiem Latvijas iedzīvotājiem tie ir: mēs ieraudzītu, ka runa ir par simtiem tūkstošu satraukto. Protams, tik liels satraukto skaits rada lielu troksni. Un tad nav jābrīnās par to troksni, kas mums ir sociālajos tīklos, vai par ziņām, ka vairākos veikalos pa vairākiem lāgiem izpirkti griķi," pamato Kaktiņš.

Skaidrs ir tas, ka tie, kas nepaļaujas uz valsts atbildīgo dienestu spējām, pieturēsies vai jau ir sākuši pieturēties pie dažādām individuālām sevis pasargāšanas stratēģijām, kuru var būt ļoti daudz, arī radošu. Arnis Kaktiņš

Viņa ieskatā, nav pārsteigums, ka sievietes ir mazliet vairāk satrauktas nekā vīrieši. "Nevar runāt par ļoti lielām atšķirībām. No pētījumiem redzams, ka viņas vairāk uzmanības pievērš jautājumiem, kas saistīti ar veselību. Tā kā šis ir veselības jautājums, tad tas, ka viņas vairāk tam pievērš uzmanību un, visticamāk, vairāk ir iedziļinājušās, un viņām ir augstāks satraukuma līmenis, ir loģiski. Tas nav pārsteidzoši. Ja mēs būtu uzdevuši jautājumu "Cik daudz esat iedziļinājušies?", es esmu diezgan drošs, ka vīrieši būtu mazāk iedziļinājušies šīs jaunās sērgas aspektos. Loģiska šķiet arī sakarība – jo cilvēks ir vecāks, jo lielāka varbūtība, ka viņš būs satraukts par iespējamību inficēties. Tas iet roku rokā ar publiskajā telpā izskanējušo statistiku par to, kas pasaulē no šīs slimības cieš vairāk un kas mazāk," vērtē sociologs.

"Ja skatāmies otro jautājumu, tad šie rezultāti nav pārsteidzoši, jo tas, ka mēs kopumā Latvijā dzīvojam izteiktā uzticēšanās varai un establišmentam krīzē, ir zināma lieta. Līdz ar to ir diezgan likumsakarīgi, ka brīdī, kad runājam par atbildīgo dienestu spējām tikt galā ar jaunā koronavīrusa izplatību Latvijā, arī šeit mēs redzam, ka to, kas paļaujas, ka dienesti spētu tikt galā, ir mazāk nekā to, kas nepaļaujas," viņš norādīja. Viņaprāt, zīmīgi ir tas, ka katrs ceturtais ir teicis, ka nemaz nepaļaujas, no kā, pēc Kaktiņa domām, izriet, ka, iespējams, to, ko oficiālās valsts amatpersonas un iestādes stāsta, cilvēki arī klausās, bet, vai viņi tam visam tic, vai to visu ņem par pilnu, tur ir liekama liela jautājuma zīme.

Pirmā sabiedriskās domas aptauja: vairākums Latvijā netic, ka dienesti mūs izglābs no 'Covid-19'
Foto: DELFI

"Skaidrs ir tas, ka tie, kas nepaļaujas uz valsts atbildīgo dienestu spējām, pieturēsies vai jau ir sākuši pieturēties pie dažādām individuālām sevis pasargāšanas stratēģijām, kuru var būt ļoti daudz, arī radošu. Ja skatāmies uz sociāldemogrāfiskajām grupām, ir diezgan skaidri redzams, ka ir visai liela atšķirība datos, kad skatās uz sarunvalodu ģimenē. Latviski runājošie ir izteikti biežāk teikuši, ka paļaujas uz dienestiem. Bet arī tur mēs redzam, ka to, kas nepaļaujas, ir ļoti, ļoti daudz, bet krieviski runājošo vidū viņu ir vēl vairāk. Tas arī mani nepārsteidz, jo mēs zinām no citiem pētījumiem, ka kopējā uzticēšanās varai latviski runājošo vidū ir ļoti zema, bet krieviski runājošo vidū tā ir vēl zemāka," analizēja SKDS direktors.

Kāda ir mūsu veselības pratība?

LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore, medicīnas tiesību speciāliste Solvita Olsena portālam "Delfi" vispirms norāda, ka grūti spriest, kādēļ respondenti snieguši tieši tādas atbildes, jo viņu argumenti nav zināmi. Tiesa, "dažādas iepriekš veiktas iedzīvotāju aptaujas liecina, ka Latvijā kopumā iedzīvotāju paļaušanās uz valsts iestāžu pamatotu rīcību ir samērā zema, salīdzinot ar vairākām citām valstīm". Olsena arī norāda, ka būtu vērtīgi uzzināt respondentu domas, kāpēc nedaudz vairāk par pusi respondentu aptaujā nepaļaujas uz atbildīgo dienestu spēju tikt galā ar "Covid-19" izplatību, taču diez vai šāda izpēte jāpasūta privātam medijam.

Tad nāk tas teiciens "pacienti ir stulbi", bet viņi tādi nav, vienkārši viņiem neviens nav devis piemērotas iespējas zināšanas iegūt un prasmes attīstīt. Solvita Olsena

Olsenai atbildes uz abiem aptaujas jautājumiem liek aizdomāties par to, kāda ir Latvijas iedzīvotāju, īpaši to, kas pieņem visiem saistošus lēmumus, tā dēvētā veselības pratība (no angļu val. – health literacy). Vairāki pasaules veselības aizsardzības eksperti jau vērš uzmanību uz veselības pratības (cilvēka zināšanas un prasmes iesaistīties savas veselības aizsardzības lietās un rīkoties atbildīgi) nozīmi "Covid-19" izplatības ierobežošanā. Tiek norādīts, ka politiķu, lēmumu pieņēmēju un iedzīvotāju vājās veselības pratības dēļ ir grūti kontrolēt "Covid-19" izplatību un mazināt riskus.

"Es neesmu novērojusi, vai kādu diži interesētu Latvijas iedzīvotāju prasmes tiem sniegto veselības informāciju lietot. Cilvēka spējas parūpēties par savas veselības aizsardzību nav vienas dienas un viena vīrusa jautājums, tas ir veselības izglītības jautājums," norāda Olsena un piebilst, "nav arī izslēgts – ja pacientus vairāk izglītos par veselības aizsardzības un viņu tiesību jautājumiem, viņu neapmierinātība būs vēl lielāka."

Pirmā sabiedriskās domas aptauja: vairākums Latvijā netic, ka dienesti mūs izglābs no 'Covid-19'
Foto: DELFI

"Ja paskatāmies veselības rādītājus daudzās jomās, piemēram, mēs esam HIV izplatībā – augšgalā! –, šie dati rāda cilvēku nezināšanu un tāpēc arī nespēju sevi pasargāt. Tad nāk tas teiciens "pacienti ir stulbi", bet viņi tādi nav, vienkārši viņiem neviens nav devis piemērotas iespējas zināšanas iegūt un prasmes attīstīt. Veselības mācības kā atsevišķa priekšmeta skolās nav ilgu laiku. Skandāli par seksuāli reproduktīvo veselību skolās raksturo to mūsu līmeni, kur mēs esam veselības izglītības un pratības jomā," norāda Olsena.

Uzticība zema arī iepriekš

Tiesa, jau iepriekš ar atsevišķu pētījumu palīdzību mēģināts izzināt, ko par veselības aprūpi Latvijā domā iedzīvotāji. 2009. gadā Eirobarometra pacienta drošības un veselības aprūpes kvalitātes aptaujā respondentiem jautāja, kā viņi novērtētu kopējo veselības aprūpes kvalitāti savā valstī, un Latvijas rādītāji bija neglaimojoši. Pozitīvu vērtējumu sniedza vien 37% aptaujas dalībnieku. Salīdzinājumam: vidēji ES valstīs – 70% respondentu (tik arī Igaunijā). 2018. gadā pētnieki veica Latvijas Nacionālā veselības dienesta (NVD) pasūtītu pētījumu par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Tā rezultāti neatklāja tik depresīvu noskaņojumu, taču būtiski, ka katrā aptaujā bija savi uzdotie jautājumi.

"Tas, ko mēs mērījām, bija pēdējā gadā saņemts konkrēts veselības aprūpes pakalpojums un tā vērtējums. Pētījums atklāj, ka kopumā respondenti ir vairāk apmierināti ar konkrētiem pakalpojumiem un to kvalitāti nekā ar veselības aprūpes sistēmu kopumā. Proti, par aprūpes sistēmu domājam sliktāk, nekā par konkrēto pakalpojumu, ko saņemam," skaidro NVD pasūtītā pētījuma vadītāja Aivita Putniņa, sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore. Pacientu apmierinātības pētījums liecināja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta (NMPD, kas tagad savukārt jāsauc uz mājām bažās par "Covid-19") sniegtais pakalpojums bija augstāk novērtētais (indeksa vērtība ir 8,21 no 10). Savukārt no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem salīdzinoši sliktāk novērtēts bija slimnīcas stacionāra pakalpojums (7,32). Tiesa, arī atklājās problēmas, piemēram, augsta neapmierinātība bija ar izmeklējumu pieejamību.

Taujāta, kādēļ iedzīvotāji pietiekami neuzticas sistēmai kopumā, Putniņa, tāpat kā Olsena, pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar valdības nepopularitāti un iedzīvotāju attieksmi pret institūcijām kopumā. Pētījumi parāda, ka cilvēki ne visai paļaujas uz valsts un pašvaldību institūciju darbu, bet gan paši uz sevi. Pacientu apmierinātības pētījums liecināja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta (NMPD) sniegtais pakalpojums bija augstāk novērtētais (indeksa vērtība ir 8,21 no 10), savukārt no valsts apmaksātiem pakalpojumiem salīdzinoši sliktāk novērtēts bija slimnīcas stacionāra pakalpojums (7,32).

Cik cilvēku zina, kas ir SPKC? (Slimību profilakses un kontroles centrs – red.) Tas ir arī plašāks jautājums par iedzīvotāju apzināšanu krīzes situācijā. Aivita Putniņa

Pievēršoties portāla "Delfi" pasūtītajai un SKDS veiktajai aptaujai, Putniņa norāda: ja cilvēks uz jautājumu, vai viņu satrauc iespēja inficēties ar "Covid-19," atbild negatīvi, pastāv iespēja, ka viņš pieder grupai, kurai vīruss nav bīstams, vai uzskata, ka vīruss ir tālu Ķīnā un tas viņu neskars, vai arī paļaujas uz valsts veiktajiem pasākumiem. "Viņi atbildēs, ka neuztrauc, bet mēs nezinām, kāpēc," paskaidro sociālantropoloģe.

Viņas ieskatā, lai datus varētu detalizētāk interpretēt, jājautā precīzāk. "Tas pats ir par dienestu gatavību. Mums var būt lielisks plāns un augsta gatavība. Ja pajautātu, vai pats cilvēks ir informēts, kur viņam iet un ko darīt (bažās par saslimšanu ar "Covid-19,"), dati būtu citādi un varbūt pat vēl sliktāki," pieļauj Putniņa.

Pirmā sabiedriskās domas aptauja: vairākums Latvijā netic, ka dienesti mūs izglābs no 'Covid-19'
Foto: LETA

Viņa norāda, ka, līdzīgi kā NVD pasūtītais pētījums, arī "Delfi" pasūtītā aptauja atklāj, ka nedrošākie ir cilvēki ar augstāku ievainojamību. Proti, aptaujā lielākās bažas par inficēšanos ar "Covid-19" ir tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Ievainojamība var saistīties ar vecumu un zemāku ienākumu līmeni, norāda Putniņa. Iepriekš veiktos pētījumos atklājies, ka vīrieši sliktāk nekā sievietes pārzina veselības aprūpes sistēmu. Putniņas vadītais pētījums atklāja, ka arī jauniešiem ir kopumā sliktākas zināšanas par veselības aprūpes sistēmu un pakalpojuma saņemšanas iespējām, kas ietekmē arī apmierinātību ar aprūpes sistēmu. "Sanāk, ka mācās, iekļūstot sistēmā, bet pirmā saskare nav viegla," saka Putniņa.

Viņa izpētījusi, ka apmierinātību ar saņemto veselības aprūpes pakalpojumu galvenokārt nosaka tas, kā ārsts ar pacientu runājis, proti, komunikācijas kvalitāte. Proti, pieklājīgs un uz sarunu vērsts ārsts tiek uzskatīts par labu un kompetentu dakteri.

Putniņa arī atzīst, ka pētījuma gaitā nācās ņemt vērā, ka respondenti nepārzina, kā veselības aprūpes sistēma strādā, piemēram, nereti neatšķir pacienta iemaksas valsts apmaksātam pakalpojumam no maksas pakalpojuma, nesaprot, kā darbojas kvotu sistēma. Viņasprāt, NVD pasūtītais pētījums pārliecinoši parādīja, ka pacientiem trūkst informācijas un sistēma ir centrēta uz medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, nevis uz pacientiem. "Pētījums liecina, ka pacienti patiesībā ir ļoti ieinteresēti savās tiesībās, taču informācijas par to, piemēram, pakalpojuma saņemšanas vietā, nav," saka Putniņa.

Tiesa, sākumā, kad Latvijā vēl nebija apstiprināts pirmais "Covid-19" gadījums, taču tādi bija ne tikai Ķīnā, bet sāka parādīties dažās Eiropas valstīs, ziņas atsevišķos Latvijas medijos liecināja: intervētie cilvēki nezināja, ka aizdomu gadījumā jāsauc NPMD, bet tā vietā paši braukuši uz Latvijas Infektoloģijas centru (LIC). "Sākotnēji mediji intervēja infektologus un LIC pārstāvjus, kuri ar lepnumu stāstīja, kā tiks galā ar šīm lietām, iespējams, liekot domāt, ka jābrauc tur. Ziņas par rīcības algoritmu mediju reportāžās tiek papildinātas ar speciālistu komentāriem, radot sajukumu. Mēs iepriekš pētījumā atklājām, ka Veselības ministrijas vai Nacionālā veselības dienesta mājaslapas nav tās, kur cilvēki pieraduši meklēt informāciju. Cik cilvēku zina, kas ir SPKC? (Slimību profilakses un kontroles centrs – red.) Tas ir arī plašāks jautājums par iedzīvotāju apzināšanu krīzes situācijā. Piemēram, mums nav vienotas valsts līmeņa informatīvas aplikācijas, kura izsūtītu paziņojumu krīzes situācijās," saka Putniņa.

Veselības ministrija sola darbu no sirds

"Visi līdzšinējie īstenotie pasākumi vērsti uz to, lai maksimāli attālinātu slimības izplatīšanās iespējas Latvijā un dotu laiku ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām sagatavoties slimības ārstēšanai," tā savukārt norāda Veselības ministrijas (VM) sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders, lūgts komentēt "Delfi" pasūtītajā aptaujā gūtos secinājumus. VM sadarbībā ar nozares iestādēm un vadošajām slimnīcām sekojot līdzi notikumu attīstībai pasaulē kopš gada sākuma, kad izplatījās pirmās ziņas par notikumiem Ķīnā saistībā ar jauno koronavīrusu.

"Līdz šim Latvijas stratēģija bijusi balstīta uz Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem par iespējami ātru slimības konstatēšanu, lai nepieļautu slimības nekontrolētu izplatīšanos sabiedrībā. Īpaša vērība ir tikusi pievērsta sabiedrības informēšanai gan par profilakses pasākumiem, gan par nepieciešamo rīcību, atgriežoties no vīrusa skartajām teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši piesardzības pasākumi," skaidro Šneiders. Vienlaikus viņš uzsver, ka izšķiroši svarīga ir arī sabiedrības iesaistīšanās profilakses pasākumu īstenošanā un katra indivīda atbildība slimības izplatīšanās risku mazināšanai. "Jau kopš janvāra beigām VM konsekventi aicinājusi iedzīvotājus nedoties uz vīrusa visvairāk skartajām valstīm. Diemžēl jāatzīst, ka ne visi iedzīvotāji ir vienlīdz atbildīgi un izprot situācijas nopietnību," stāsta VM pārstāvis.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) otrdien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" savā un savu kolēģu vārdā solīja, ka savu darbu šie speciālisti un atbildīgie dienesti paveiks. Mediķi, kā skaidroja Viņķele, strādās labi, pašaizliedzīgi un no sirds.


SKDS aptaujā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, izmantotā metode bija interneta aptauja (CAWI – "Computer-Aided Web Interviewing"). Kopējais aptaujāto izlases apjoms: 1005 respondenti. Izlase tika veidota no pētījumu centra SKDS tīkla panelī reģistrētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izmantota kvotu izlase, bet ģeogrāfiskais pārklājums bija visa Latvija. Aptaujas veikšanas laiks: 04.03.2020.–09.03.2020.

Dati tika grupēti pēc pazīmēm: reģions, tautība, dzimums, vecums saskaņā ar PMLP Iedzīvotāju reģistra datiem uz 27.01.2020.

Aptaujā formulētie jautājumi skanēja šādi:

Kopš 2019. gada decembra Ķīnā ir sācies jauna koronavīrusa, kurš izsauc saslimšanu "Covid-19", uzliesmojums, kuru Pasaules Veselības organizācija ir raksturojusi kā ļoti nopietnu draudu pasaulei. Cik lielā mērā Jūs satrauc iespēja, ka Jūs varētu ar to inficēties?

Cik lielā mērā Jūs paļaujaties uz Latvijas atbildīgo dienestu spēju tikt galā ar jaunā koronavīrusa izplatību Latvijā (t.i., saslimušajiem laicīgi diagnosticēt slimību, nodrošināt pienācīgu aprūpi, apturēt infekcijas izplatīšanos u.tml.)?

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
EUR 2,99 / par 4 nedēļām*
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlēsieties to pārtraukt
Maksāt ar norēķinu karti
Maksāt ar SMS
vai
Maksājumus nodrošina:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus SKDS Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form