Pirmā ziema bez sāls – Rīgas dome jauno pieeju cer izmantot arī turpmāk

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis (JV), kura politiskajā pārziņā ir ielu tīrīšanas procesi, norāda, ka šogad smilšu savākšana Rīgas ielās pēc ziemas sezonas tika sākta 2. martā, kas ir krietni agrāk nekā citus gadus.

Vienlaikus viņš atzīst, ka darbu izpildes grafikā vērojamas minimālas nobīdes no plānotā. Tas esot saistīts ar to, ka bijušas dienas, kurās laikapstākļi nav piemēroti darbu veikšanai.

Kopumā pašlaik ir notīrīts ap 80% pirmās un otrās kategorijas ielu, bet tilti – jau vismaz 93%. Ķirsis prognozē, ka līdz maija sākumam smiltis visur būt savāktas. Tad varēs uzsākt mazākas nozīmes ielu tīrīšanas – to pašvaldība šogad plāno darīt pirmo reizi, atklāj politiķis.

"Attiecīgi, tajos Rīgas rajonos, kur pirmās un otrās kategorijas ielas tiks notīrītas ātrāk nekā iecerēts, darbi pie trešās kategorijas ielām arī tiks uzsākti ātrāk," skaidro politiķis, atzīmējot, ka šajā kontekstā iedzīvotājiem būs jārēķinās ar īslaicīgiem aizliegumiem novietot automašīnas stāvēšanai, taču par to tiks brīdināti iepriekš.

Savukārt Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (PP), kura politiskajā pārziņā ir ietvju un parku tīrīšanas procesi, atzīst, ka šī ziema ar lielu sniega apjomu un atkušņiem, kā arī straujais pavasaris bija pirmais izaicinājums Rīgas jaunajai kārtībai ar sāls samazināšanu.

"Kopumā redzu, ka pašvaldības pusē ietvju un parku sakopšana no smiltīm un šķembām nodrošināta pieņemami, attaisnojot sāls samazināšanas pieeju. Izgaismojušies arī risinājumi, kas ļautu nākamajā gadā sakopšanu veikt vēl īsākā periodā pēc sniega nokušanas," skaidro deputāts.

Izkristalizējušās arī divas būtiskākās problēmas – daļa ietvju pieder privātiem apsaimniekotājiem, kuri uz to tīrīšanu ir kūtri, kā arī ielu braucamo daļu notīrīšanu ietekmē pakalpojumu sniedzēju kapacitāte.

Viņaprāt, šajās jomās nepieciešami uzlabojumi, lai nākamajā sezonā Rīga saņemtu abus ieguvumus – gan samazinātu sāls negatīvo ietekmi, gan iztiktu bez pārmērīgiem putekļiem pavasarī.

Izkaisītie pretslīdes materiāli jau ir savākti no Rīgas parku celiņiem. Tur sakopšanas darbi tika sākti marta sākumā, to darot pakāpeniski – sāka ar vietām, kur ir intensīvāka cilvēku kustība, piemēram, pilsētas centrā, kā arī izvēlējās laiku, lai darbi mazāk traucētu iedzīvotājus. Vēlāk uzkopšanas darbus turpināja apkaimēs.

Ātrāk esot savāktas teritorijas, kuras ir pietiekoši plašas, saules apspīdētas, kur sniegs un ledus spēj nokust vienmērīgi. Savukārt visilgāk parku sakopšanā bija jāgaida meža teritorijās, piemēram, Mežaparkā. Tur tikai pēdējo dienu laikā veikti atlikušie darbi, jo ledus, zem kura bija sakrājušās ziemā izkaisītās šķembas, beidzot bija nokusis.

Kā norāda Cepurītis, aizvadītā ziema bijusi īpaša – sals bieži mijies ar atkusni, kā rezultātā uz galvaspilsētas parku celiņiem tika izkaisīts gana daudz granīta šķembiņu un granti – sāls netika kaisīts. Šķembiņu izmantošana galvaspilsētas parkos pretslīdei ir jauna, cilvēkiem un videi draudzīga pieeja, norāda politiķis.

Aizvadītajā ziemā uz parku un dārzu celiņiem atbildīgā kapitālsabiedrība "Rīgas Meži" izkaisījuši vairāk nekā 300 kubikmetru granīta šķembiņu un vairāk nekā 130 kubikmetru granti, arī smilti.

Lai mazinātu putēšanu un gaisa piesārņošanu, uzņēmums esot izmantojis īpašu metodi – pirms mehanizētās slaucīšanas celiņu virsmas tika mitrinātas. Tas gan netika darīts, kad temperatūras stabiņš noslīdēja zem nulles atzīmes, jo tad ūdens sasaltu.

Ietvju tīrīšanas darbi ir vairāk sadalīti starp dažādiem pakalpojuma nodrošinātājiem. Piemēram, Teritorijas labiekārtošanas pārvalde (TLP) Rīgā nodrošina ietvju un piebraucamo ceļu tīrīšanu 40 hektāru platībā. Uz doto brīdi smiltis un gruži ir savākti vairāk nekā 95% uzturamās platības. Atlikušo pašvaldība sola notīrīt tuvākajā laikā.

Pretslīdes materiāls savākts arī no Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekoto ēku ietvēm. Marta beigās bija attīrīti jau 80% ietvju, aprīļa vidū jau 96%. Šogad RNP ieviesusi jaunu prasību – darbiniekiem lūgts pavasarī ietvju tīrīšanā neizmantot lapu pūtējus.

"Jāpiebilst, ka komitejas sēdē jau pārrunāts, ka šobrīd problēmas varētu būt ietves, kuras apsaimnieko zemes un namu īpašnieki. Tāpēc pašvaldība ir komunicējusi, ka pretslīdes materiāla savākšana un ietvju tīrīšana ir tāds pats pienākums kā sniega tīrīšana ziemā no saviem īpašumiem piegulošajām ietvēm," skaidro Cepurītis, norādot, ka tiek ņemts vērā, ka pēc sāls lietojuma ierobežošanas šajā ziemā ir nepieciešams garāks pielāgošanās laiks, lai ietves tiktu apsaimniekotas pareizi.

Kā norāda Rīgas domes Satiksmes departamentā, no ielām savāktās smiltis pēc tam tiek nogādātas sertificētās izgāztuvēs. Savukārt parkos savāktais tikšot izmantots, piemēram, taku un celiņu malu nostiprināšanai, kā arī parku teritoriju izlīdzināšanai, piemēram zemāko vietu aizbēršanai.

Jau vēstīts, ka pērn pašvaldība lēma mazināt sāls izmantošanu ielu kaisīšanā. Vadlīnijās noteikts, ka sāli var lietot tikai gadījumos, ja uz ietves veidojas melnais ledus, un tādā gadījumā to labāk lietot kā sāls un smilšu maisījumu, samazinot nepieciešamo sāls daudzumu.