Profesora Jāņa Gardovska vadībā šā gada janvārī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā transplantāciju veica divdesmit speciālistu komanda, kuri tam gatavojušies aptuveni trīs gadus.
Lai gan vairāk nekā desmit stundu ilgā operācija nav noritējusi bez sarežģījumiem, tās iznākums ir pat pārsteidzoši veiksmīgs. "Salīdzinot ar laiku pirms transplantācijas, pacienta veselības stāvoklis ir kā diena pret nakti," saka aknu transplantācijas grupas koordinators ķirurgs Jānis Vilmanis. Viņš stāsta, ka vīrietis, kuram akna pārstādīta četrdesmit sešu gadu vecumā, šobrīd jau atgriezies pilnvērtīgā dzīvē un viņam pat nav jāievēro ierobežojumi.
Līdz operācijai pacients desmit gadus slimojis ar hronisku žultspūšļa kaiti, kas neļauj izvadīt žulti no aknām, novedot pie dzeltes, aknu cirozes un nepietiekamības. Viņa veselības stāvoklis bijis kritiskākais starp vairākiem desmitiem pacientu, kuri gaidījuši rindā uz operāciju, un viņam paveicies ar atbilstošas asinsgrupas donoru.
Latvijā aknu transplantācija ik gadu varētu būt vajadzīga 20 – 30 cilvēkiem, taču līdz šim pirms nepilna gada notikusī operācija bijusi vienīgā, vēsta LA. To atkārtot mediķiem liedzis gan finansējuma trūkums, gan juridiski sarežģījumi. Valsts kopš 2007. gada šādas operācijas apmaksā tikai bērniem, un tās tiek veiktas ārzemēs. Vilmanis gan skaidro, ka aknu transplantācijas izmaksas Latvijā būtu vairākas reizes zemākas – šeit to iespējams izdarīt par aptuveni 30 tūkstošiem latu, kamēr citur Eiropas Savienībā (ES) tā maksā aptuveni 200 tūkstošus eiro, bet Amerikas Savienotajās Valstīs līdz pat pusmiljonam dolāru, informe laikraksts.
Sākotnēji nepieciešamajām piecām, desmit operācijām gadā pietiktu ar aptuveni 200 tūkstošiem latu valsts finansējuma. Tas tuvinātu Latvijas medicīnisko aprūpi ES līmenim un nākotnē ļautu transplantācijas veikt arī bērniem, ilgtermiņā valsts līdzekļus pat ietaupot, norāda LA.
Laikraksts atzīmē, ka ne vien Latvijā, bet arī citur pasaulē pastāv donoru problēma, tādēļ citas valstis savus donorus citu valstu pacientiem nedod.
Turklāt pašlaik, ja pacients, kam operācija ir nepieciešama, var atļauties to veikt par saviem līdzekļiem, slimnīca nedrīkst to veikt, jo aknu transplantācija nav oficiāli reģistrēta Latvijā kā ārstēšanas metode. Visi nepieciešamie dokumenti gan esot jau iesniegti, un ķirurgs cer, ka reģistrācija notiks jau nākamā gada sākumā. Tad Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca to iekļaus maksas pakalpojumu sarakstā un, iespējams, nākamgad aknas tiks pārstādītas vēl vairākiem pacientiem, ziņo LA.
LA norāda, ka Latvija šogad kā pēdējā no ES dalībvalstīm veikusi aknu transplantācijas operāciju. Pirmā sekmīgā aknu pārstādīšana veikta jau 1967. gadā ASV, bet kopš astoņdesmitajiem gadiem atzīta par optimālu ārstēšanas metodi un tiek veikta visā pasaulē. Aknu nepietiekamības un citu smagu slimību ārstēšanai citu līdzekļu nav.