BĢLM aprēķinājusi, ka brīvpusdienu ieviešana minēto klašu skolēniem valstij izmaksātu vairāk nekā 11,3 miljonus latu gadā. Finanšu ministrija atzīmē, ka tie būtu lieli papildu izdevumi no valsts budžeta. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skolēnu brīvpusdienām BĢLM ierosina katru gadu skatīt Ministru kabinetā kopā ar budžeta prioritāšu pieteikumiem.
Lai nodrošinātu veselīga uztura principu ieviešanu vispārējās izglītības iestādēs un paredzētu to pienācīgu uzraudzību un kontroli, papildus brīvpusdienu ieviešanai ministrija uzskata par nepieciešamu izstrādāt arī speciālus normatīvos aktus. Tos līdz 1.jūlijam valdībā iesniegt uzticēts Veselības ministrijai.
Tāpat BĢLM ierosina veikt informatīvo un izglītojošo kampaņu par veselīga uztura principiem un to ietekmi uz cilvēka veselību. Ministrija, piemēram, iesaka sagatavot metodiskos ieteikumus skolām, papildināt veselības mācības programmas saturu ar informāciju par veselīgu uzturu, veidot veselīga uztura reklāmas un aicināt pārtikas uzņēmumus skolās prezentēt ražoto produkciju, kas nav piesātināta ar taukiem un cukuru, kā arī nesatur krāsvielas.
Kā norādīts BĢLM sagatavotajā ziņojumā, kopumā izvērtējot skolēnu uztura paradumus, konstatējami vairāki negatīvi aspekti: tikai ceturtā daļa skolēnu augļus un dārzeņus lieto katru dienu, turpretim katrs ceturtais skolēns vismaz vienu reizi dienā lieto saldumus. Izplatīta ir ēšana maltīšu starplaikos.
Kā liecina Veselības veicināšanas valsts aģentūras pētījuma dati, konfektes vai šokolādi katrs ceturtais skolēns ēd vismaz vienu reizi dienā. Arī čipsi ir viens no iecienītākajiem skolēnu našķiem. 75% skolēnu tos ēd vismaz vienu reizi nedēļā. Kokakolu un tai līdzīgus dzērienus vismaz vienu reizi nedēļā dzēruši 65% skolēnu, aptuveni 15% skolēnu šos dzērienus lieto vismaz vienu reizi dienā.
Kā norāda BĢLM, lielākajā daļā skolu blakus sabiedriskajai ēdināšanai notiek pārtikas preču tirdzniecība, kur pārsvarā nopērkami ar taukiem un cukuru piesātināti pārtikas produkti, kā arī pārtikas produkti, kas satur krāsvielas. Pārtikas pieejamība skolu tirdzniecības vietās veicina ēšanu maltīšu starplaikos. Siltas pusdienas savukārt vecāku trūcīgo materiālo apstākļu dēļ pieejamas ne visiem skolēniem.