Pirmos stacionāros fotoradarus plānots uzstādīt aprīļa beigās  (23)

Līgumā paredzēts, ka tie būs Rīgā un Rīgas reģionā, intervijā pastāstīja "Vitronic Baltica un Partneri" valdes loceklis Sergejs Borisovs.

"Neapšaubāmi stacionāro radaru ieviešanas process ir aizkavējies. Plānots, ka pirmie stacionārie radari tiks uzstādīti aprīļa beigās. Mūsu partneris būvniecības jomā "Latvijas energoceltnieks" sāks pirmo vietu izbūvi un tad drīz vien izvietosim stacionāros radarus. Līgumā paredzēts, ka pirmie stacionārie fotoradari tiks ieviesti Rīgā un Rīgas reģionā. Drīzumā plānots pabeigt testēt vietas, kurās tiks izvietoti stacionārie fotoradari, lai izpētītu apvidus reljefu un citus apstākļus," klāstīja Borisovs.

Konkrētu skaitu, cik radaru aprīļa beigās plānots uzstādīt, Borisovs pagaidām gan nesauc. Tas lielā mērā atkarīgs no būvatļauju saņemšanas par radaru izvietošanas vietām. Kopējais stacionāro radaru ietvaru skaits, kas jāievieš atbilstoši noslēgtajam līgumam, ir 160. 100 ietvari būs ar mērierīci, bet atlikušie – tukši.

"Centīsimies uzstādīt līdz 20.maijam, kā to prasa Valsts policijas priekšnieks, taču, ņemot vērā dažādas problēmas, mēs nevaram garantēt, ka visus izdosies ieviest līdz šim datumam," uzsvēra Borisovs.

Radarus neizdevās uzstādīt pērn rudenī, kā tas bija paredzēts līgumā, no uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ.

Brīdī, kad tika izsludināts konkurss, uzņēmums, izvērtējot savas iespējas, bija paredzējis, ka būvniecības procesa saskaņošanas posms būs komplicēts un sarežģīts, tomēr realitātē tas izrādījies vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks, turklāt atbildīgo institūciju attieksme esot atkarīga arī no konkrētās pašvaldības.

"Skaidri redzams, ka atsevišķām saskaņošanās iesaistītajām institūcijām bieži vien trūkst pieredzes, turklāt izvirzāmās prasības arī dažās vietās atšķiras," sacīja Borisovs.

Bieži vien radaram nepieciešamais elektrokabelis jāizbūvē uz privātīpašnieka zemes. Līdz ar to, pēc likuma, nepieciešams saskaņojums ar privātajiem zemes īpašniekiem, kuri, "acīmredzot reizē būdami arī autovadītāji", ne vienmēr ir lojāli pret šo fotoradaru projektu, norādīja uzņēmuma valdes loceklis.

Ņemot vērā, ka ir vietas, kur šo saskaņojumu nav iespējams veikt, bieži radara lokācijas vieta jāpārvieto, un tas prasa papildu laiku. Lielā mērā tieši tādēļ stacionāro fotoradaru uzstādīšana ir aizkavējusies.

Pēc tam sekojušas uzņēmuma finansiālā partnera "Latvijas Krājbankas" problēmas, taču tagad uzņēmums darot visu iespējamo, lai panāktu iekavēto.

Borisovs atgādināja, ka uzņēmums jau pašlaik par radaru savlaicīgu neieviešanu maksā līgumā noteikto soda naudu un tas uzņēmumam katru dienu radot papildu izdevumus.

"Tie ir aptuveni 110 lati dienā kopš pagājušā gada 21.novembra, tātad kopā aptuveni 13 tūkstoši latu. Saskaņā ar līgumu mēs saņemam 35% no katra iekasētā soda, taču absolūtos ciparos, cik līdz šim laikam ir apmaksātu sodu, es pagaidām uzreiz nevaru pateikt," atzina Borisovs.

Valsts policija iepriekš uzdeva uzņēmumam "Vitronic Baltica un Partneri" līdz 20.maijam izpildīt visas līgumā paredzētās saistības, proti, ieviest 160 stacionāro fotoradaru ietvaru, no kuriem 100 būs ar mērierīci, bet atlikušie darbosies kā mulāžas.

"Vitronic Baltica un Partneri" 15 pārvietojamos fotoradarus uzstādīja pērn 21.novembrī, šogad janvārī ieviesti vēl 15, bet no 2008.gada Latvijā darbojas četri, kurus savulaik iegādājās Valsts policija. Līdz ar to kopumā uz ceļiem atrodas 34 pārvietojamie radari.