Pirmdien Stratēģiskās attīstības komisijas (SAK) sēdē Valsts prezidents Andris Bērziņš nāca klajā ar iniciatīvu mainīt līdzšinējo komisijas darbības formu, turpmāk aktuālo jautājumu risināšanai veidojot atsevišķas ekspertu un valsts pārvaldē iesaistīto personu darba grupas, kurām ir konkrēts risināms uzdevums. SAK darbu pārtrauks no 1.decembra, portāls “Delfi” uzzināja Valsts Prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Ar iniciatīvu veidot SAK prezidents Bērziņš nāca klajā 2011.gada augustā. SAK mērķis bija sagatavot un paust viedokli par aktuāliem ar tautsaimniecības un valsts attīstību saistītiem jautājumiem, analizēt un sniegt neatkarīgu vērtējumu par pasaules un Eiropas Savienības attīstības procesu norisēm un to ietekmi uz Latviju, kā arī nodrošināt sabiedrības līdzdalību diskusijā par šiem jautājumiem.
SAK locekļi un pieaicinātie eksperti sniedz savu pieredzi un zināšanas, kā arī savu pārstāvēto organizāciju viedokļus un par darbu komisijā atlīdzību nesaņem. SAK izskatāmā jautājuma analīzi noformē viedokļa formā, tam ir ieteikuma raksturs. SAK par lēmumiem un ierosinājumiem informē Valsts prezidentu.
Par ekspertu darba grupām informācija tiks sniegta atsevišķi. SAK paspārnē darbojas trīs apakškomisijas - Tautsaimniecības ilgtspējas, Cilvēkkapitāla attīstības un Publiskās pārvaldības.
„Dzīve ir dinamiska un nereti prasa tikpat dinamiskus risinājumus. Vairākumā gadījumu īsā laikā ir nepieciešami konkrēti lēmumi," pirmdien atzinis Valsts prezidents, uzsverot, ka viņa redzes lokā jau šobrīd ir vairāki jautājumi, tais skaitā, izglītības un enerģētikas jomās, kuru risināšana būtu nozīmīga valsts attīstībai kopumā.
Vienlaikus Valsts prezidents aicināja SAK dalībniekus arī turpmāk izteikt savus priekšlikumus un idejas, aktīvi iesaistīties savas pārstāvētās jomas problēmjautājumu risināšanā.
Gan Valsts prezidents Bērziņš, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis atzina, ka LTRK Goda konvents, kura goda priekšsēdētājs ir Valsts prezidents un kurā darbojas vairāku uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, jau šobrīd lielā mērā risina tieši uzņēmējdarbība nozīmīgus jautājumus, kas tiks turpināts arī nākotnē.
Pozitīvi novērtējot Valsts prezidenta iniciatīvu, SAK dalībnieki izteica arī savus priekšlikumus par jomām, kurās saskata nepieciešamību veidot ekspertu grupas. Tiek solīts, ka precīzāka informācija par plānotajām darba grupām un to tikšanos tiks sniegta tuvākajā laikā.
Kā viena tēmām, kam paredzēts pievērsties nākotnē, tiek minēta Latvijas zemes izmantošanas tēma, kur jau šobrīd ap 600 000 hektāru netiek apstrādāti un izmantoti. Savukārt Latvijas Pilsoniskās alianses biedrības direktore Rasma Pīpiķe aicināja kolēģus raudzīties uz Latvijas sabiedrību kā kopumu, ne tikai biznesa interešu pārstāvi, akcentējot tieši sociālās uzņēmējdarbības pieaugošo lomu it īpaši attālākos lauku apvidos.
Savukārt, biedrības „Eiropas kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš pāreju uz darba grupām nosauca par ļoti loģisku un atbalstāmu, aicinot šādā veidā risināt arī jautājumus, kas saistās ar Latvijas cilvēku piederības sajūtas Latvijas valstij nostiprināšanu. Gobiņš atzinīgi novērtēja Valsts prezidenta līdz šim paveikto, stiprinot saikni ar Latvijas diasporu ārvalstīs, un uzsvēra, ka pilsoniskā sabiedrība ir ļoti nozīmīga, jo tā ir tiešā veidā saistīta ar piederību savai valstij.
Noslēdzošajā SAK sēdē tās dalībnieki izteica arī priekšlikumus turpmāk pievērsties jautājumiem par Nacionālā attīstības plāna konkrētu jautājumu virzības analīzi, lai šis stratēģiskais dokuments nepaliktu vien papīra formā. Bet Saeimas deputāts Jānis Dūklavs rosināja ekspertu darba grupās iesaistīt arī izpildvaras pārstāvjus visaugstākajā līmenī.