Pirms jauna KNAB šefa izvēles premjers vēlas precizēt atlases kritērijus

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke informē, kaDombrovskis atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu atlaist no amata līdzšinēko KNAB šefuNormundu Vilnīti, kas, viņaprāt, tika pieņemts, "ievērojot tiesiskuma principusun respektējot ģenerālprokurora vadītās komisijas slēdzienu".

Premjers uzskata, ka, atlasot jaunu KNAB vadītāju, īpašauzmanība jāpievērš tam, lai kandidātam būtu atbilstoša operatīvā darbapieredze, ko norādīja arī ģenerālprokurora vadītā komisija, kā arī profesionālavadītāja prasmēm.

Dombrovskis arī uzskata, ka jāatrisina arī jautājums parKNAB pārraudzības kārtību, jo pašlaik KNAB likumā ietvertais regulējums navpietiekams, lai pilnvērtīgi nodrošinātu iestādes pārraudzību.

Premjers norāda, ka šos priekšlikumus jau šī gadamartā ir nosūtījis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanaskomisijai, un papildus tam šos jautājumus tuvākajā laikā pārrunās arīkoalīcijas sadarbības padomes sēdē.

Jau vēstīts, ka pēc vairāk nekā gadu ilgušā  Vilnīša konflikta ar abiem saviem vietniekiem un arī premjeru un tikai nepilnu dienu pēc ģenerālprokurora vadītās komisijas ieteikuma atbrīvot Vilnīti no amata Saeima ceturtdien nobalsoja par viņa atlaišanu.Par Vilnīša atlaišanu balsoja 82 deputāti, neviens bija pret un divi atturējās.

Jau ziņots, ka Vilnītis KNAB šefa krēslā nokļuva 2009. gada 12.martā - aptuveni astoņus mēnešus pēc tam, kad šo amatu bija zaudējis iepriekšējais biroja vadītājs, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (V). Viņš par KNAB vadītāju tika ievēlēts 2004.gada 27.maijā, bet 2008.gada 29.jūnijā ar Saeimas balsojumu atbrīvots no biroja priekšnieka amata. Tas bija saistīts ar birojā atklātajām naudas zādzībām, kad divi darbinieki no kratīšanā izņemtajiem līdzekļiem bija paņēmuši lielas naudas summas.

Pēc Loskutova atbrīvošanas KNAB vadītāja amatam pieteicās 17 pretendenti, tostarp biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Politiķi toreiz pauda nevēlēšanos redzēt KNAB vadītāja krēslā kādu no esošajiem biroja darbiniekiem. Toreizējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība lēma apstiprināšanai KNAB vadītāja amatā virzīt Vilnīti. Par viņa iecelšanu amatā balsoja 63 Saeimas deputāti, pret - 25 deputāti, neviens neatturējās. Pirms tam Vilnītis strādāja Latvijas Policijas akadēmijā par lektoru, ieņēma dažādus amatus Iekšlietu ministrijas struktūrās.

Aptuveni divus gadus pēc iecelšanas amata Vilnīša krēsls sašūpojās. Pēc ilgstošā Vilnīša konflikta ar abiem saviem vietniekiem - Jutu Strīķi un Alvi Vilku un nesaskaņām ar premjeru biroja reformas dēļ ģenerālprokurors martā rosināja veidot īpašu komisiju, kas vērtētu Vilnīša atbilstību amatam. Valdība šo ieceri atbalstīja, un aprīļa sākumā komisija sāka darbu.

Komisijas locekļu aizņemtības un citu iemeslu dēļ vērtēšana ievilkās, un tikai jūnija vidū komisija nolēma rosināt atbrīvot Vilnīti no amata. Tālāk Vilnīša atbrīvošanai no amata lēmumi bija pieņemti lielā steigā - Ministru kabinets ceturtdien agri no rīta ārkārtas sēdē atbalstīja Vilnīša atbrīvošanu no KNAB šefa amata, lūdzot Saeimu par to lemt jau ceturtdien.

 Premjers Valdis Dombrovskis (V) un Vilnītis ilgstoši nespēj vienoties par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.

Dombrovskis vairakkārt nepiekrita Vilnīša iecerētajai biroja reformai un to apturēja. Vilnītis premjera lēmumu apstrīdēja prokuratūrā, bet prokuratūra premjera rīcību atzina par likumīgu. Vilnītis sola šo prokuratūras lēmumu pārsūdzēt.

Pērn aprīlī Vilnītis vēlējās ieviest izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Tas kļuva par vēl vienu aspektu KNAB šefa un vietnieku konfliktā, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.

Vēlāk premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.

Vilku maija vidū Vilnītis atlaida no amata KNAB. Vilks no amata atbrīvots saistībā ar disciplinārlietu, kas bija ierosināta par nepabeigtu Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas projektu. Par šo lēmumu Vilks vērsies tiesā.