Tieslietu ministrija rosina izslēgt no Krimināllikuma normu, kas paredz kriminālatbildību par goda un cieņas aizskaršanu, saglabājot kriminālatbildību par neslavas celšanu masu medijos. To paredz ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Krimināllikumā, informēja ministrijā.
Pašlaik personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Nereti persona izvēlas aizstāvēt savas tiesības krimināltiesiskā kārtā tikai tādēļ, lai pret personu, kura it kā aizskārusi personas godu un cieņu, tiktu uzsākts kriminālprocess.

Izstrādāti priekšlikumi izslēgt no Krimināllikuma 156. pantu "Goda aizskaršana", kā arī izslēgt KL 158. pantu "Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī", bet regulējumu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī pārnest uz KL 157. pantu "Neslavas celšana". Tādējādi KL tiktu saglabāts viens pants, kas noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

Izstrādāti arī vairāki priekšlikumi grozījumiem KL, lai novērstu nepilnības normatīvajos aktos attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu,. Piemēram, paredzēta personas, kura prettiesiski piedāvājusi vai devusi labumu, atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo.

Grozījumi izstrādāti, lai nodalītu atbildību atkarībā no laika, kad kukulis tiek piedāvāts un dots, un attiecīgi pieņemts piedāvājums vai pats kukulis. Paredzēta bargāka sankcija, ja kukulis tiek solīts, piedāvāts vai dots un attiecīgi solījums, piedāvājums vai labums pieņemts par vēl priekšā stāvošu prettiesisku rīcību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!