Komisija atbalstīja šo ieceri, izskatot otrajā lasījumā grozījumus Imigrācijas likumā.
Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) žurnālistiem skaidroja, ka grozījumu mērķis ir piesaistīt investīcijas, radīt jaunas darbavietas un "no nāves punkta" izkustināt nekustamā īpašuma tirgu.
Grozījumi paredz, ka uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, varēs saņemt ne ES valstu pilsoņi, ja būs ieguldījuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz 10 000 latu, nodarbina uz pilnu slodzi ne mazāk kā trīs darbiniekus, no kuriem vismaz puse ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, ES pilsoņi vai Eiropas ekonomiskās zonas valstu pilsoņi, un valsts vai pašvaldību budžetā gada laikā nodokļos samaksājuši vismaz 5000 latu.
Tāpat grozījumi paredz, ka uzturēšanas atļaujas ne ilgāk kā uz pieciem gadiem varēs saņemt arī tad, ja cilvēks Latvijā iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kuru kopējā darījuma summa vai tirgus vērtība ir ne mazāka kā 100 000 latu, bet īpaši atbalstāmajās teritorijās – 50 000 latu. Šajā gadījumā šiem cilvēkiem nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļa parādi.
Līdz šim Imigrācijas likums paredzēja, ka uzturēšanās atļaujas Latvijā var iegūt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja cilvēks "ir komercreģistrā reģistrēts individuāls komersants".
Skaidrojot, kādēļ Saeimas komisija nav vērtējusi Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) priekšlikumu paplašināt uzturēšanas atļauju izsniegšanu, tās ļaujot saņemt cilvēkiem, kas Latvijā investējuši lielas naudas summas, Krauklis skaidroja, ka šādu priekšlikumu būtu grūti īstenot dzīvē – kontrolēt investīciju palikšanu valstī.