Krimināllikumā plānots izstrādāt grozījumus, paredzot juridiskās personas kriminālatbildību, kā arī īpašos, tikai juridiskajām personām piemērojamos soda veidus. Darba grupu, kas izstrādās Krimināllikuma grozījumus, izveidojis Ministru prezidents Andris Bērziņš, uzdodot šo darbu paveikt līdz 2002.gada 1.jūnijam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns skaidroja, ka patlaban Latvijas likumdošana paredz tikai fizisku personu kriminālatbildību, savukārt atsevišķos gadījumos būtu nepieciešams lemt arī par juridisku personu kriminālatbildību. Tā galvenokārt būtu attiecināma uz naudas atmazgāšanas, organizētās noziedzības, korupcijas un kontrabandas gadījumiem.

Juridiskās personas, piemēram, kādas firmas vai uzņēmuma interesēs tiek dots kukulis. Pašreizējā Latvijas likumdošana paredz atbildību tikai kukuļdevējam, taču likumos nosakot arī juridisko personu atbildību, būtu iespējams sodīt arī pašu firmu, kas šādā gadījumā ir pasūtītājs, skaidroja Burkāns. Līdzīgi būtu gadījumos, kad uz robežas tiek pārtverta kontrabandas krava - varētu sodīt gan šoferi, gan firmu, kurai krava pieder, ko pašreiz spēkā esošā likumdošana neparedz.

Burkāns uzsvēra, ka, ieviešot juridiskās personas kriminālatbildību, nemazinātos fizisko personu atbildība par nodarījumu. Tā tiktu papildināta, ļaujot sodīt ne tikai izpildītāju, bet arī pasūtītāju.

Valstīs, kurās jau ir ieviesta juridisko personu kriminālatbildība, sods par nodarījumu ir paredzēts, sākot no naudas soda un dažādu speciālo tiesību ierobežojumiem līdz pat firmas likvidācijai. Likvidēšana būtu efektīva gadījumos, kad tiek radītas fiktīvas firmas noteiktu darījumu veikšanai, piemēram, organizētās noziedzības pārstāvji izveido firmu ar mērķi veikt kontrabandu. Eiropas valstīs juridiskajām personām galvenokārt tiek piemēroti ļoti lieli naudas sodi.

Burkāns atzina, ka tiesību teorētiķi neatbalsta juridisko personu kriminālatbildības ieviešanu, jo tās ir jaunas vēsmas tiesību teorijās, kurās līdz ar to jāpārskata pastāvošie priekšstati. Kā būtiskāko no tiem Burkāns minēja fiziskās personas subjektīvo pusi noziegumā, kuras nevar būt juridiskai personai, kas ir cilvēku kopums.

Juridisku personu kriminālatbildības ieviešana nav tikai Latvijas iniciatīva, to prasa arī starptautiskie normatīvie akti, kurus Latvija ir parakstījusi vai ratificējusi, kā arī Eiropas Savienības direktīvas.

Juridisku personu kriminālatbildības ieviešanu paredz 1990.gadā Eiropas Padomes pieņemtā konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, Finansiālo pasākumu darba grupas cīņai pret naudas atmazgāšanu (FATF) 1996.gadā pieņemtās "Četrdesmit rekomendācijas", 2000.gada decembrī Latvijas parakstītā krimināltiesību pretkorupcijas konvencija un 2000.gada ANO konvencija pret transnacionālo noziedzību. Šo starptautisko dokumentu saistības ir uzņēmusies arī Latvija.

Burkāns atgādināja, ka jau 2001.gada janvārī Latvijai, atskaitoties par paveikto likumdošanas jomā, Eiropas Padomes eksperti izteikuši kritiku par nepadarītu darbu. Paredzēts, ka šā gada beigās vai nākamā gada sākumā Eiropas Padomes pārstāvji atkārtoti ieradīsies Latvijā.

Darba grupu likumdošanas izmaiņu izstrādei vadīt uzticēts Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Krimināltiesību nodaļas vadītājai Violetai Zeppai. Darba grupā iekļauti Latvijas Policijas akadēmijas, Ģenerālprokuratūras, Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes, Drošības policijas, biznesa augstskolas "Turība", kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form