Plāno vairākkārt paaugstināt sodus par kultūras pieminekļu bojāšanu

To paredz trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Saeima norāda, ka ar būtiskiem sodiem būs jārēķinās tieši juridiskām personām, kas visbiežāk veic būvniecības darbus. Sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu juridiskām personām būs no 750 līdz 1000 latiem, bet, ja tiks bojāts piemineklis - no 1750 līdz 2000 latiem. Ja pārkāpumi gada laikā tiks izdarīti atkārtoti, sods varēs sasniegt pat 3000 latus.

Patlaban maksimālais sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu ir 250 latu, taču tas vairs nav samērojams ar potenciālo ekonomisko ieguvumu, skaidro Saeimas Preses dienestā. Izplatīta ir prakse, kad būvdarbi arhitektūras pieminekļos tiek veikti ar būtiskām atkāpēm no iepriekš saskaņota projekta, tādējādi ietaupot naudu, bet apzināti nodarot neatgriezenisku postu kultūras mantojumam. Pēc tam šādas atkāpes no projekta lūdz legalizēt, apzinoties, ka maksimālais iespējamais sods ir salīdzinoši neliels - tikai 250 lati.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem norādīja, ka esošā naudas sodu sistēma nav mainīta kopš 1995.gada un ir novecojusi. Tā nav preventīvi efektīva un nepilda soda funkciju, norādīja Dambis, piebilstot, ka iekasētā soda nauda patlaban ir tik neliela, ka pat var nenosegt pārkāpuma pierādīšanas izmaksas.

Likumprojekts paredz administratīvo atbildību - naudas sodu - arī par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez attiecīgas atļaujas. Sods paredzēts arī par citu ar kultūras pieminekļu aizsardzību saistītu prasību pārkāpumiem.