Plastmasas maisiņu ierobežošana veikalos – progresa imitācija
Foto: DELFI

Iepakojuma likuma grozījumus, kas stājās spēkā šogad, ne viens vien gaidīja ar bažām, īsti nezinot, kādi un vai vispār iepirkumu maisiņi būs pieejami veikalos, un tikpat daudzi neslēpa izbrīnu, kad secināja – nekas īsti nav mainījies. "Šie likuma grozījumi ir progresa imitācija, par ko visiem iesaistītajiem bija pilnīgi skaidrs," par izmaiņām portālam "Delfi" saka biedrību "Zero Waste Latvija" un "Zaļā brīvība" pārstāve Lilija Apine.

Plastmasas draņķu pilnas upes un jūras piekrastes, bērni, kuri rotaļājas plastmasas drazu pārpilnās zampās, un putni, kuru kakliem apsējušies maisiņi vai plastmasas auklas, – interneta medijos un sociālajos tīklos klejo tūkstošiem dažādu fotogrāfiju, kurās redzamas plastmasas atkritumu radītās piesārņojuma problēmas visā pasaulē.

Eiropas Savienība un līdz ar to arī Latvija ir apņēmusies mazināt plastmasas radītā piesārņojuma apjomu, ieviešot dažādus ierobežojumus. Viens no tādiem ir pagājušā gada jūlijā pieņemtie valdības grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Šos grozījumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pamato tieši ar nepieciešamību sasniegt Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes direktīvā par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu izvirzītos mērķus. Kādēļ šie ierobežojumi izpelnījušies vairāk nopēluma nekā uzslavu?

Redzamu uzlabojumu maz

Kā liecina portāla "Delfi" novērojumi tirdzniecības vietās, daudzviet situācija nav būtiski mainījusies. Maisiņi, kā ierasts, pieejami pie augļu un dārzeņu stendiem, un, tā kā tie parasti izvietoti ruļļos, nav redzams marķējums, līdz ar to grūti noteikt, kādas plastmasas maisiņi tie ir.

Dažos veikalos, piemēram, "Rimi" un "Maxima", pie maisiņiem novietoti uzraksti, kas mudina padomāt, vai plastmasas kulīte tiešām ir nepieciešama, un turpat arī izvietotas alternatīvas – auduma vai cita veida daudzkārt lietojami maisiņi. No 2018. gada decembra veikalu tīkla "Maxima" sortimentā pieejami arī maisiņi no papīra ar saukli "Maisiņš vaig". Savukārt portāla "Delfi" apmeklētajos "Elvi", "LaTS" un "top!" veikalos pie augļu un dārzeņu stendiem bija vien plastmasas maisiņi un nekādu uzrakstu vai iepakojuma alternatīvu. Tiesa, pie kasēm plastmasas maisiņi brīvi un bez maksas vairs nebija pieejami nevienā no "Delfi" apmeklētajiem veikaliem.

Apine portālam "Delfi" norādīja, ka būtiskas izmaiņas nav novērojamas, jo tirdzniecības vietas likumā noteikto izņēmumu, ka pircējiem joprojām bez maksas var piedāvāt ļoti vieglos plastmasas maisiņus "higiēnas nolūkos", interpretē brīvi pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Apine norāda, ka lielai daļai augļu un dārzeņu, pie kuru stendiem pieejamas plastmasas kulītes, ir savs dabiskais apvalks, kas patiesībā jau pilda higiēnas aizsargfunkciju.

Plastmasas maisiņu ierobežošana veikalos – progresa imitācija
Foto: DELFI

Viņa gan izcēla arī pozitīvo, sakot, ka jau pagājušajā gadā vietām parādījusies iespēja iegādāties vieglos daudzkārt lietojamos auduma maisiņus. Par ieguvumu viņa uzskata arī tēmas aktualizēšanu sabiedrībā, jo tas, iespējams, "kādam lika aizdomāties un kaut nedaudz savus ieradumus mainīt".

Veikalu tīkla "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa portālam "Delfi" norādīja, ka no 1. janvāra "Rimi" veikalos krietni samazināts vietu skaits, kur pieejami plānie plastmasas maisiņi. "Paralēli mēs aicinām pircējus pārdomāt savu izvēli un izvēlēties iepakojumus, kas izmantojami atkārtoti," atklāja Preisa.

Tāpat viņa pastāstīja, ka "Rimi Latvia" komanda novērojusi tendenci, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas dabai draudzīgus risinājumus un veikalā ierodas ar vairākkārt lietojamiem iepirkumu maisiņiem. "Piecu gadu laikā pārdoto papīra maisiņu apjoms ir audzis gandrīz sešas reizes. Šobrīd 7% klientu izvēlas papīra maisiņus, vienlaikus pārdoto plastmasas maisiņu skaits samazinājies vidēji par 5%," portālam "Delfi" atklāj "Rimi Latvia" pārstāve.

Plastmasas maisiņu ierobežošana veikalos – progresa imitācija
Foto: DELFI

Veikalos "Maxima", kā pastāstīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule, visi iepakojumi produktu nogādei mājās jau ilgāku laiku ir maksas pakalpojums. Daudzreizējas lietošanas maisiņu pārdošana 2018. gadā "Maxima Latvija" veikalos pieaugusi par aptuveni 50%, salīdzinot ar 2017. gadu, informēja Dupate-Ugule.

"Kopumā esam novērojuši, ka cilvēki arvien vairāk izvēlas ekoloģiskos maisiņus, arī 2019. gadā. To pārdošanas apjoms janvāra pirmajās divās nedēļās pieaudzis sešas reizes salīdzinājumā ar identisku periodu 2018. gadā," viņa klāstīja.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine portālam "Delfi" skaidroja, ka "Elvi" veikalos bez maksas ir pieejami dažāda veida iepakojuma materiāli – pircēji var izvēlēties preces likt papīra turzās vai izmantot nelielus plastmasas maisiņus, kas izgatavoti no plāna materiāla un atbilst likumā atļauto bezmaksas saiņošanas materiālu standartiem, savukārt kūkas un smalkmaizītes iespējams iesaiņot kartona kārbās.

"Analizējot pircēju uzvedību un citu valstu pieredzi, jāsecina, ka patērētāju paradumi šajā ziņā mainās ļoti lēni. Lai panāktu izmaiņas, ar likumu maiņu vien nepietiek," atklāj Vārtukapteine. Visvairāk bezmaksas plastmasas maisiņu, kā atklāja "Elvi" pārstāve, pircēji vēl arvien patērē, saiņojot augļus un dārzeņus. Daudzviet Eiropā šī problēma ir atrisināta, jo ražotāji augļus un dārzeņus veikaliem piegādā jau safasētus nelielās porcijās, zināja teikt Vārtukapteine.

Tāpat veikalu tīkla "Elvi" pārstāve atklāj, ka laiku pa laikam veikalos tiek rīkotas dažādas kampaņas, izvietoti plakāti, kuri aicina iedzīvotājus apdomāties, vai plastmasas maisiņš patiesi ir nepieciešams.

Veikalos gan atzina, ka pēc pirmajām nedēļām vēl ir grūti spriest, kā izmaiņas likumā ir ietekmējušas iedzīvotāju plastmasas maisiņu lietošanas paradumus.

Tirgū, kā novēroja portāls "Delfi", ir mazliet cita pasaule. Piemēram, Rīgas Centrāltirgū pārdevējas augļus un dārzeņus, kā ierasts, sver kā plānākos, tā biezākos plastmasas maisiņos.

Dārzeņu pārdevēja Jeļena portālam "Delfi" atzina, ka par likuma grozījumiem nav dzirdējusi un maisiņus klientiem izsniedz, kā ierasts. "Tomātus un gurķus jau vajag kaut kur iesvērt, kādi maisiņi man ir iegādāti, tādos arī saiņoju. Tantes dažreiz nāk ar saviem maisiem, tad beram tajos."

Savukārt Daina, kura tirgū pārdod dažādus pārtikas produktus, tostarp cepumus, šokolādes batoniņus, margarīnu, čipsus, atklāj, ka plastmasas maisiņus klientiem vispār neizsniedz. "Parasti klienti visu saliek somā un iet mājās. Retu reizi kāds ir prasījis pēc maisiņa, tad kaut ko sameklēju, daži jau mums te stāv salikti katram gadījumam," pauda sieviete.

Kas kontrolēs?

Jauno noteikumu ievērošanu, kā norādīja VARAM, uzraudzīs Valsts vides dienests (VVD) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Arī VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča portālam "Delfi" apstiprināja, ka, sasaistot Iepakojuma likumā izdarītos grozījumus ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajām darbībām, VVD ir kontrolējošā iestāde par šīs likuma normas ievērošanu.

Viņa arī pastāstīja, ka jau šobrīd, veicot privātus pirkumus, VVD darbinieki pārliecinās, kā tirdzniecības vietās tiek ievērotas jaunās prasības. Līdz šim pieredzētais liecinot, ka tirgotāji izturas atbildīgi: pircējam tiek pavaicāts, vai plastmasas maisiņš viņam patiešām ir vajadzīgs, un tiek nosaukta tā cena. Ja VVD saņems iedzīvotāju sūdzības, dienests rīkos pārbaudes konkrētajās tirdzniecības vietās.

Savukārt, kā portālam "Delfi" pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, PVD, tāpat kā līdz šim, gan veikalos, gan tirgos pārbaudīs, vai pārtikas iepakojamais materiāls ir drošs saskarē ar pārtiku, kā arī to, vai tirgotājs var uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka šis iepakojamais materiāls ir paredzēts pārtikai. Tāpat PVD pārbaudīs, vai iepakojamais materiāls atbilst higiēnas prasībām un vai tas tirdzniecības vietā tiek izmantots paredzētajam mērķim, piemēram, maisiņi, kas domāti cepumu svēršanai, netiek izmantoti salātiem.

Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju jautājumu par likuma prasību neievērošanu var risināt Administratīvā procesa likuma 42. pantā paredzētajā kārtībā.

"Spēkā esošajos normatīvajos aktos ir paredzēta iespēja piemērot atbrīvojumu no nodokļa samaksas par iepakojumu, ja iepakojums tiek apsaimniekots atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām. Tādu tirgotāju šobrīd ir vairāk nekā 90%," portālam "Delfi" skaidroja VARAM. Tomēr, ja atklātos, ka tirgotājs neievēro jaunajos likuma grozījumos prasīto, tiktu piemērota šī atbrīvojuma atcelšana.

Tāpat VVD veic arī iepakotāju kontroli, pārbaudot, vai iepakojuma apjoms ir pareizi uzskaitīts, vai nav slēptu apjomu, vai ir nomaksāts dabas resursu nodoklis atbilstošā apmērā, vai arī iepakotājs darbojas ražotāju atbildības sistēmā (RAS) un tam ir tiesības saņemt atbrīvojumu no nodokļa nomaksas.

Uz veikalu – ar savu iepakojumu

Alternatīva plastmasas maisiņiem, kuros pakot augļus, dārzeņus, riekstus un citus produktus, var būt auduma maisiņi. Taču kādas iepakojuma alternatīvas ir produktiem, kurus nav iespējams ievietot auduma kulītē? Viens no variantiem ir plastmasas vai stikla kārbas.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja PVD pārstāve, dienestam nav iebildumu, ka pārtika tiek fasēta pircēja paša atnestā traukā, ja vien tas ir tīrs un piemērots šādām vajadzībām. Meistere gan iesaka pircējiem šos jautājumus vispirms noskaidrot pie tirgotāja, lai izvairītos no problēmām, piemēram, sverot produktu pie kases.

"Rimi Latvia" pārstāve Dace Preisa skaidro, ka jau šobrīd veikalos tiek nodrošināta iespēja kulinārijas izstrādājumus svērt līdzpaņemtā tarā. Tiesa, pie nosacījuma, ka tā ir tīra un pārtiku tajā ievietot ir droši. Viņa gan atzīst, ka šobrīd iespēju izmanto salīdzinoši neliels pircēju loks.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Savienība Lasāmgabali Pārtikas un veterinārais dienests Valsts vides dienests VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form