Foto: DELFI Aculiecinieks
Rekonstrukcijas stadijā esošais Pļaviņu aizsargdambis šogad paglābis 24 mājas no to iespējamās sagraušanas vai bojājumiem. Pašvaldība ar būvniekiem izvērtē iespējas pagarināt aizsargdambja konstrukciju, informēja Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis (Vidzemes partija).

Jaunais, nepabeigtais aizsargdambis, kuru Pļaviņās sāka būvēt pērn un kuru jāpabeidz šā gada jūlijā, šajos plūdos bija pasargājis Pļaviņas no lielo ledus gabalu ieplūšanas pilsētā, tādā veidā izglābjot 24 mājas, kurās citādi būtu ietriekušies ledus gabali un, iespējams, tās izpostījuši vai sabojājuši, skaidroja Arnītis.

Pašvaldībā secināts, ka dambis kalpojis, kā paredzēts, bet šonedēļ, izvērtējot plūdus, pašvaldības pārstāvji bija sapulcējušies ar būvniekiem, lai pārrunātu iespējas pagarināt aizsargdambi.

"Patlaban būvnieki risina jautājumu, kā varētu pagarināt aizsargdambja betona sienu, bet kopumā dambis mums ļoti palīdzēja. Cik zināms, tādi nopietni aizsargdambji ir tikai mums Pļaviņās un Jēkabpilī, bet citur tie ir vairāk tādi vaļņi. Citām pašvaldībām applūstošajās teritorijās es ļoti ieteiktu gatavot un īstenot struktūrfondu projektus tieši dambju izbūvē," pauda Arnītis.

Pašvaldības pārstāvis skaidroja, ka augstumā dambi nav domāts palielināt. Vaicāts, kāpēc dambim tecēja pāri ūdens, Pļaviņu novada pašvaldības vadītājas vietnieks skaidroja, ka šāda apjoma plūdos aizsargdambja pamatfunkcija ir pasargāt pilsētu no ledus gabaliem, nevis no ūdens, jo ūdens ir ne tikai plūdis pāri dambim, bet arī nācis "no zemes".

"Pļaviņas atrodas uz dolomīta plāksnēm, caur kurām šeit var ieplūst ūdens, tāpēc, pat ja dambis būtu tādā augstumā, ka ūdens tam netiktu pāri, tik un tā pilsētā būtu plūdi, jo ūdens ienāk caur dolomītu. Te darbojas fizikas savienoto trauku princips," skaidroja Arnītis.

Aizsargdambja galvenā funkcija esot pasargāt apdzīvoto apkārtni no postošiem ledus gabaliem, un šo funkciju būve šogad esot izpildījusi, taču novērojumi plūdu laikā likuši secināt, ka dambja sienu vajadzētu pagarināt.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) arhīva informācija, pagājušā gada vasarā Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcijas konkursā uzvarēja SIA "Jēkabpils PMK", kas darbus apņēmās veikt par 757 945 latiem, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), un saskaņā ar projektu būvnieks šogad turpinās rekonstrukciju līdz jūlijam.

Aizsargdambja rekonstrukcija tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta "Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcija" ietvaros. Šā projekta īstenošanas līgums tika noslēgts 2010.gada 21.aprīlī.

Paredzētais projekta īstenošanas ilgums ir 48 mēneši, un tā sākotnēji apstiprinātās kopējās izmaksas bija 681 543 lati, no tiem - 530 480 lati ERAF līdzfinansējums. Vēlāk saistībā ar iepirkumu rezultātiem projektu uzraugošā ministrija precizējusi projekta izmaksas, skaidroja Arnītis.

Projekta ietvaros paredzēta esošā aizsargdambja savienošana vienotā pretplūdu inženierbūvē 1,5 kilometru garumā un aizsargdambja pagarinājums - pretplūdu inženierbūves izbūve 0,6 kilometru garumā.

Plānots, ka projekta rezultātā Pļaviņu pilsētas teritorija nevar applūst biežāk kā vienu reizi 100 gados, novēršot plūdu draudu risku un uzlabojot dzīves vides kvalitāti 3725 Pļaviņu pilsētas iedzīvotājiem.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir paziņojis, ka nākamajā Krīzes vadības padomes sēdē varētu izvērtēt visu dambju un citu aizsargbūvju gatavību plūdiem.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!