Zalāns atturīgi vērtēja pieļāvumu, ka viņa vadītās frakcijas deputāta Aināra Šlesera (PLL) pasargāšana no kratīšanas bija "pēdējais piliens", lai Zatlers rosinātu Saeimas atlaišanu. Zalāns norādīja, ka "katram analītiķim ir iespēja izvērtēt, kuram oligarham Saeimā ir lielāka vara, vai tam, kam ir astoņi deputāti [tik ir PLL frakcijā], vai arī vairāk".
Zalāns arī norādīja, ka šī koalīcija – "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība – nav izdarījusi neko tādu, lai cilvēki Saeimu neatlaistu, jo "kur tad ir tie labi lēmumi".
Zalāns aicināja cilvēkus nepārprast, jo "šobrīd neatlaiž ne [bijušos premjerus Aigaru] Kalvīti ne, [Ivaru] Godmani, bet gan "Vienotības" vadīto Saeimu". Zalāns norādīja, ka viņš īsti nepiekrīt prezidenta runā paustajam, ka ekonomiskā krīze Latvijā ir beigusies, jo vēl nāks rudens, kad būs jānoslēdz starptautiskā aizdevuma programma un jāizveido budžets, un politiskā nestabilitāte šos procesus var ietekmēt.
Tāpat Zalāns arī atzina, ka prezidenta lēmums var ietekmēt ceturtdien paredzēto balsojumu prezidenta vēlēšanās, kurās kandidē Zatlers un ZZS deputātu izvirzītais frakcijas kolēģis, bijušais "Unibankas" vadītājs Andris Bērziņš.
Zalāns arī retoriski vaicāja, vai Zatlera lēmums nav saistīts arī ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Jau ziņots, ka pēc Saeimas ceturtdienas lēmuma neļaut KNAB veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu. Par to prezidents paziņoja sestdien vakarā ārkārtas uzrunā tautai.
Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.
Zatlers, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, izdeva rīkojumu, ar kuru ierosina atlaist Saeimu. Šis rīkojums stājās spēkā sestdien.
Saeima ceturtdien neatļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera mājās, lai gan pats deputāts apgalvoja, ka viņš pret to neiebilstu, jo viņam nav nekas slēpjams.
Par atļauju kratīšanai nobalsoja "Vienotības" un VL-TB/LNNK deputāti, pret bija pieci PLL deputāti, ka arī Iveta Grigule un Vitauts Staņa no Zaļo un Zemnieku savienības, bet atturējās "Saskaņas centra" un ZZS frakcijas, kā arī Guntis Ulmanis (PLL). Pats Šlesers balsojumā nepiedalījās.
Atļauju kratīšanai KNAB lūdza trešdien sāktās vērienīgās operācijas ietvaros. Trešdien KNAB veica kratīšanu īpašumos, kas, pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā sācis kriminālprocesu pēc vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Pēc Saeimas balsojuma premjers Valdis Dombrovskis (V) solīja koalīcijā pārrunāt ar ZZS tās balsojumu "atturēties", kas palīdzēja Šleseram izvairīties no KNAB kratīšanas.
Savukārt bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš aicināja Zatleru apsvērt parlamenta atlaišanu.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka šis balsojums liek pārdomāt, cik pamatotas ir pašreizējās deputātu imunitātes robežas.