Foto: F64
Ar 55 koalīcijas balsīm neesot iespējams droši pateikt, ka var pārvēlēt Valsts prezidentu Valdi Zatleru, tāpēc "Par labu Latviju" (PLL) Saeimas frakcijas astoņi deputāti varētu nodrošināt trūkstošās balsis, piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja PLL frakcijas deputāts Andris Šķēle.

Šķēle atkārtoti uzsvēra, ka "bumbiņa tagad ir koalīcijas pusē – vai nu viņi spēs vienoties vai nespēs un argumentēti vai bez argumentiem noraidīs Zatlera kunga kandidatūru". Viņš norādīja, ka PLL astoņas balsis varētu nodrošošināt, ka tiktu "nosegti" iespējamie "atkritēji" vai nu "Vienotības" vai Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijā. Viņš atzina, ka "līdz galam pieņemta" lēmuma frakcijā vēl nav, tomēr no diskusijām "esot pilnīgi skaidrs", ka Zatlera izvirzīšanas gadījumā PLL visticamāk atdos savas balsis par viņu.

Šķēle prognozēja, ka alternatīvi kandidāti varētu nākt no VL-TB/LNNK, kas varētu mēģināt virzīt savu kandidātu. "Arī "Saskaņas centram" (SC) ir noteikti vairāki piedāvājumi," domā Šķēle.

TP līderis uzsvēra, ka šobrīd redz tikai vienu nopietni uztveramu kandidātu – Zatleru, jo visi pārējie saukti tikai pieņēmuma formā. "Jebkurš cits, kas tiks pieteikts, tad TP to salīdzinās ar mūsu (bijušo ārlietu ministru) Māri Riekstiņu, kas bija iepriekš pieteikts, bet neguva koalīcijas atbalstu, vēlot Valdi Zatleru pirmo reizi," sacīja Šķēle. Viņš norādīja, ka Riekstiņa "profesionalitāte, politiskais briedums un labā reputācija" būšot "visspēcīgākā mēraukla" esošā Valsts prezidenta vietā virzītajiem kandidātiem.

Šķēle arī apšaubīja, ka prezidenta vēlēšanas varētu ietekmēt valdības stabilitāti vai sastāvu. "Diez vai. Pie tik intensīvas savu cilvēku izvietošanas un nodarbošanās faktiski tikai ar pozīciju ieņemšanu, (...) no tā jau valdība nemainīsies," uzskata opozīcijas pārstāvis. Viņš arī ironizēja, ka valdošajai koalīcijai nebūtu nekādu problēmu, ja prezidenta amatam tā varētu izvirzīt divus kandidātus: "Ja varētu ielikt, jautājums nešaubīgi būtu atrisināts vienā dienā: divi prezidenti būtu ielikti un stāsts beidzies."

Jau vēstīts, ka pašreizējais Valsts prezidents Zatlers trešdien paziņoja, ka būtu gatavs kandidēt uz otro termiņu šajā amatā. Lai varētu turpināt iesākto darbu, respektējot Satversmi un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, viņš būtu gatavs veikt prezidenta pienākumus arī turpmāk, sacīja Zatlers, norādot, ka šādā veidā vēlas dot skaidru signālu politiskajiem spēkiem par gatavību piedalīties šajās prezidenta vēlēšanās.

Premjers trešdien pēc tikšanās ar Zatleru atzina, ka pozitīvi vērtē prezidenta lēmumu, jo tas iedošot "skaidru rāmi" koalīcijas sarunām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, kuras iecerēts sākt marta beigās. Premjers norādīja, ka vēl joprojām uzskata Zatleru par spēcīgu kandidātu.

Jau vēstīts, ka viens no koalīcijas partneriem apvienība "Vienotība" par vienu no spēcīgākajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam uzskata pašreizējo prezidentu Zatleru, bet ir apspriedusi arī Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita un Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisāra Andra Piebalga kandidatūras.

Savukārt otra koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība atzinusi, ka tajā nav vienprātības par atbalstu Zatleram. Tāpēc pirms galīgā viedokļa formulēšanas par Zatleru pēc ZZS pasūtījuma tiek veikts pētījums, kā "Zatlers kotējas citu kandidātu vidū", kuru vārdi līdz šim izskanējuši publiskajā telpā.

Pats Zatlers līdz šim nebija skaidri paziņojis par savu gatavību kandidēt uz otro termiņu.

Kā iespējamā pretendente prezidenta amatam minēta arī Valsts kontroliere Ingūna Sudraba un Anna Žīgure.

Valsts prezidents parlamentam jāvēlē maija otrajā pusē, jo Zatlera pilnvaru termiņš beidzas jūlija sākumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!