Demisionējušais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) savas darbības laikā vairākkārt izraisījis plašas diskusijas. Portāls "Delfi" piedāvā aplūkot skaļākos gadījumus, kur ministrs bijis iesaistīts.
Uzsākot preses konferenci par savu demisiju, Belēvičs uzskaitīja gada un septiņu mēnešu laikā paveiktos darbus, tostarp veselības pakalpojumu groza sagatavošanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reformu, enerģijas dzērienu tirdzniecības aizliegumu jauniešiem, Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta "saglābšanu", vairāku iestāžu vadītāju nomaiņu u.c.
"Man ir izdevies izjaukt daudzas shēmas," paziņoja demisionējušais ministrs, piebilstot, ka viņš bijis daudziem neērts ministrs.
Vienlaikus viņš atzina darbošanos daudzās frontēs, par ko arī saņēmis pārmetumus.
Vairākas no Belēviča iecerēm raisījušas asas diskusijas gan valdībā, gan sabiedrībā kopumā.
Neilgi pēc stāšanās amatā Belēvičs 2014. gada nogalē pievērsa uzmanību Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) un tā izmantotajam ārpakalpojumam ātrās palīdzības automašīnu nodrošināšanai Rīgā.
Vairākus gadus ātrās palīdzības automašīnas galvaspilsētā nodrošināja uzņēmums "Rīgas sanitārā autotransporta bāze", kura vadītājs ir Adigjozals Mamedovs. Valdība 2014. gada augustā valdība atļāva NMPD turpināt sadarbību ar šo uzņēmumu, uzņemoties ilgtermiņa saistības ne vairāk kā 52,549 miljonu eiro apmērā, bet Belēvičs vēlāk nolēma, ka ātrās palīdzības transports Rīgā būtu jānodrošina valstij, kas būtu lētāk.
Pēc plašām diskusijām valdība atbalstīja Belēviča ieceri nodrošināt ātrās palīdzības automašīnas Rīgas reģiona centram, iegādājoties tās līzingā.
Neskaidrais ārpakalpojums no "Rīgas sanitārās autotransporta bāzes" un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) tā laika vadītāja Armanda Ploriņa savulaik izteiktais apsveikums uzņēmēja Mamedova dzimšanas dienas svinībās sašūpoja arī viņa krēslu. Ploriņš izteicās - ja Mamedovu būtu pazinis agrāk, būtu "garīgi un arī, iespējams, finansiāli bagātāks".
"Tas, ka no manis grib tikt vaļā, ir pilnīgi skaidrs, bet kāpēc - nezinu. Pats nedomāju atkāpties," pēc negatīva novērtējuma saņemšanas sacīja NMPD vadītājs.
Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizlieguma 2015. gada septembrī Ploriņam amatu tomēr nācās atstāt.
Solot zemākas cenas un lielāku finansējumu veselības jomai, Belēvičs pērn maijā virzīja izmaiņas kompensējamo zāļu sistēmā, atvieglojot prasības paralēlajiem zāļu importētājiem. Vairākas organizācijas un Zāļu valsts aģentūras gan vērsa uzmanību uz dažādiem riskiem.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) valdes priekšsēdētājs Imants Sinka šīs izmaiņas pat nosauca par klaju paralēlo importētāju lobiju.
Bažas par konkurences kropļošanas risku pauda tā laika premjere Laimdota Straujuma (V) un valdība protokollēmumā tika ierakstīts, ka Belēvičs uzņemas personisku atbildību par grozījumiem.
Vienlaikus Belēvičs nolēma neturpināt darba attiecības ar Zāļu valsts aģentūras vadītāju Inguna Adoviču. Pirms tam pret Adoviču tika ierosināta disciplinārlieta pēc Belēviča ģimenes uzņēmuma sūdzības.
Savukārt pērn septembrī Belēvičs piedāvāja reformēt Zāļu valsts aģentūru, pārdalot atsevišķas funkcijas Veselības inspekcijai (VI), bet citas – Veselības ministrijai. KNAB gan atzina, ka šāda risinājuma gadījumā Belēvičam var rasties interešu konflikta situācijas un Belēvičs ar Straujumu vienojās, ka ministrs ar farmācijas jomas jautājumiem vairs nenodarbosies.
Ministra amata pildīšanas laikā Belēvičam par dažādiem interešu konfliktiem vairākas reizes nācies skaidroties Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
2015. gada nogalē Saeima atbalstīja Belēviča izdošanu administratīvai sodīšanai par diviem pārkāpumiem pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma. Pārkāpumi bija saistīti ar disciplinārlietu pret bijušo Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču un to, ka Belēvičs savulaik Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē apstiprināja savu dēlu. To kritizēja arī tā laika premjerministre Laimdota Straujuma.
Saskaņā ar aģentūras LETA ziņoto par pārkāpumiem Belēvičam tika piemērots 210 eiro un 170 eiro sods.
Savukārt šā gada februārī Saeima piekrita KNAB lūgumam sodīt Belēviču saistībā ar viņam piederošām daļām SIA "Genera".
Pērn septembrī Belēvičs piesaistīja arī Valsts ieņēmumu dienesta uzmanību, jo deklarācijā nebija norādījis izsniegtu aizdevumu viena miljona eiro apmērā. Belēvičs tolaik skaidroja, ka, pirmo reizi dzīvē pildot amatpersonas deklarāciju, aizmirsis norādīt aizdevumu dēlam.
Atsevišķu uzmanību Belēvičs pievērsis uzturam, tostarp norādot uz enerģijas dzērienu kaitīgumu jauniešiem.
Šā gada sākumā Saeima pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu, aizliedzot no jūnija pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Par šo likumu iesniegta sūdzība Eiropas Komisijai.
Par lielu uzvaru Belēvičs savas ministrēšanas laikā nodēvējis pārtikas produktu ierobežojumus skolu ēdnīcās - no 1. janvāra tika noteikti sāls, cukura, miltu un daudzu citu produktu ierobežojumi, līdz ar to skolās aizliegti tādi produkti kā bulciņas un picas. Vēlāk pēc vairāku ražotāju iebildumiem prasības tika mīkstinātas, atļaujot skolēnu ēdināšanai izmantot produktus, kuri satur dabīgos aromatizētājus un krāsvielas, kā arī atsevišķus konservantus.
Belēviča attiecības ar ģimenes ārstiem bijušas sarežģītas – ministram tika pārmesta nespēja komunicēt, bet Belēvičs norādījis, ka nozares prasības ir neizpildāmas.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija kritizēja Belēviča virzītās izmaiņas laboratorisko izmeklējumu apmaksas kārtībā, kas paredz, ka ģimenes ārsti vairs nevar izrakstīt nosūtījumus uz vairākiem izmeklējumiem, bet Veselības ministrija atbildes vietā aicināja asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi "beigt apzināti tracināt sabiedrību ar tendencioziem paziņojumiem, kuru mērķis ir radīt šaubas par primārās veselības aprūpes sistēmas kapacitāti".
Šā gada maija beigās Ģimenes ārstu asociācijas pie valdības nama rīkoja protesta akciju, prasot "tūlītēju rīcību" vairāku aktuālu problēmu risināšanā un draudot ar Belēviča demisijas prasīšanu.
Galvenās LĢĀA prasības bija veselības aprūpes pieejamības uzlabošana pacientiem un samaksas jautājums ģimenes ārstiem, liecina LETA arhīvs.
Savukārt šonedēļ pie Saeimas nama notika protesta akcija pret likumprojektu "Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā'', kas paredz noteikt, ka olšūnas ziedot būs ļauts vien sievietēm, kuras ir dzemdējušas.
Ar šo priekšlikumu klajā nāca Belēvičs, skaidrojot, ka olšūnu ziedošana palielina neauglības risku.
Ieceri kritizētāji norāda, ka tādējādi tiek ierobežotas sieviešu tiesības. Gala lēmumu par piedāvātājām izmaiņām Saeima plāno pieņemt 16. jūnijā.
