Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Daļa jēkabpiliešu 2011. gadā iestājās pret Daugavas aizsargdambja rekonstrukcijas trešo posmu. Tiesa, arī viņi paši tolaik norādīja, ka vārds "rekontrukcija" nav īsti vietā – runa bija par jauna dambja posma būvi. Divi cilvēki, kas zem pilsoņu iebildumiem lika savus parakstus, bija arhitekte Dace Lukšēvica un viņas dēls Mārcis Lukšēvics. Viedoklis šajā jautājumā ir vienots vairākās Lukšēvicu paaudzēs. Arhitektei šā gada Jēkabpils postošo plūdu dēļ drošības vārdā nācās evakuēties, mājas (attēlā) pagrabu piepildīja gruntsūdeņi. Applūda arī mājas apkures sistēma, tāpēc nama iemītnieki palika bez siltumapgādes. Neskatoties uz to, gan viņa, gan viņas dēls "Delfi" norāda – 2011. gadā kļūdu nepieļāva. Pret togad iecerēto projektu iestātos vēlreiz. Vienlaikus abi jēkabpilieši uzsver – iestātos pret 2011. gadā formulēto ieceri, ne risinājumu, kas sargātu pilsētu no Daugavas reizēs, kad tā iziet no krastiem.

Pagājuši gandrīz 12 gadi, tomēr viedokļu sadursme starp viņiem un toreizējo dambja rekonstrukcijas 3. posma projekta vadītāju, virzītāju un būvvaldes vadītāju Raitu Sirmoviču nav daudz mainījusies. Kāpēc iedzīvotāji 2011. gadā iestājās pret dambja posma izveidi? Kāpēc nostāja nav mainījusies, kad arī paši cietuši no plūdiem, un kas ir viņu argumentācijas pamatā? Kā ritēja Daugavas aizsargdambja izbūve, kas sākās pēc 1981. gada "gadsimta plūdiem"? Un – kā jaunais dabas fenomens, ziemas pali, šobrīd "iekurbulēja" diskusiju par Jēkabpils sargāšanu no plūdiem nākotnē? Uz šiem jautājumiem "Delfi" meklēja atbildes.

Jēkabpils dambja būvniecības pirmsākumi

Jēkabpils izsenis bijusi viena no plūdu apdraudētākajām vietām Latvijā, bet pilsētas dambi sāka būvēt pēc 1981. gada "gadsimta plūdiem", vēsta "Kultūras dati". Toreiz applūda aptuveni trešdaļa pilsētas – 65 ielas, 650 mājas, divas skolas, 13 kurinātavas, pilsētas kapsēta. Daudzviet nebija elektrības, dzeramā ūdens. Ūdens līmenis sasniedza 8,97 metru rādījumu (salīdzinājumam – šā gada 13. janvāra rītā ūdens līmenis Jēkabpilī sasniedza 8,90 metru atzīmi). 1981. gadā Daugava vienas dienas laikā pusi pilsētas pārklāja ar ūdeni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!