Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde skaidro, ka, pārbaudot, vai kāda persona nav ieguvusi kādas "neatļautās valsts" pilsonību, tā noskaidro, kad persona ir ieguvusi Latvijas pilsonību, kuras valsts pilsonību persona ir ieguvusi un, ja iespējams, kad iegūta attiecīgās valsts pilsonība, kā arī iegūšanas pamatojumu.
"Dienas" rīcībā esot nonācis kādā Maskavas tulku kompānijā oficiāli latviski iztulkots dienesta ziņojums, kura norādīts, ka "saskaņā ar Krievijas Maskavas apgabala Federālā migrācijas dienesta pārvaldes reģistriem Vaitaitis Donāts, ir ieguvis Krievijas Federācijas (KF) pilsonību saskaņā ar KF Federālā likuma 18. panta "g" punktu, pamatojoties uz KF vēstniecības Latvijā 1994. gada 28. septembra slēdzienu".
Pats Vaitaitis uz jautājumu, vai viņš tiešām ir deviņdesmitajos gados paslepus ticis pie "neatļautās" Krievijas Federācijas pilsonības ar savas preses pārstāves Unas Ulmes Silas starpniecību uzsvēris, ka "šī nav pirmā reize, kad uzdodat šo jautājumu, un jau vienreiz atbildējām noliedzoši".
To, vai ziņas par Vaitaiša Krievijas pilsonību atbilst patiesībai, PMLP pašlaik noskaidro vai gatavojas noskaidrot oficiālā pārbaudē. PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons laikrakstam apliecinājis, ka tāda notikšot, lai gan konkrētus termiņus neminējis.
Šogad līdz novembrim PMLP ir sāktas kopumā 134 pārbaudes lietas par personām, kuras ieguvušas tādas valsts pilsonību, ar kuru nav pieļaujama dubultpilsonība, un Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā nav atteikušās no Latvijas pilsonības.
