Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau saņēmusi pirmos iesniegumus dubultpilsonībai, žurnālistiem otrdien pavēstīja pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Citskovskis.
Grozījumi Pilsonības likumā stājas spēkā otrdien, 1.oktobrī.
"Šorīt [otrdienas rītā] jau bija pirmie dokumentu iesniedzēji, pa pastu jau saņēmām iesniegumus pirms likuma stāšanās spēkā. (..) Prognozējam, ka tuvākajā laikā pretendentu skaits varētu augt - šā gada beigās, nākamā gada sākumā varētu būt lielākā intensitāte," prognozēja Citskovskis.
Viņš uzsvēra, ka nokavēt neko nevar, jo nav laika termiņa, līdz kuram dubultpilsonībai jāpiesakās. Saskaņā ar likumu varēs pieteikties arī pēc 10, 20 un 30 gadiem, minēja pārvaldes pārstāvis.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Inita Dzene stāstīja, ka šobrīd noritēs darbs pie visu dokumentu sagatavošanas.
"Nedomājam, ka visām personām šobrīd būs visi dokumenti, kas pierāda tiesības uz pilsonību, mēs palīdzēsim viņiem saņemt dokumentus no arhīviem. Nesagaidām lielu ažiotāžu, jo mēs jau ilgstoši esam strādājuši ar pārstāvniecībām," norāda ministrijas pārstāve.
Tomēr Dzene izteica cerību, ka no nākamā gada valsts paredzēs papildu līdzekļus personāla nodrošināšanai ārvalstīs. ĀM nākamgad papildus valsts budžetā lūgusi 321 tūkstoti latu.
Būtisks jautājums ir par to, kā notiks pieteikumu pieņemšana valstīs, kur nav vēstniecības. Uz vairākām valstīm plānots nosūtīt mobilās darba stacijas.
Pēc ĀM aplēsēm, lielākā interese par dubultpilsonību varētu būt ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā.
ĀM Speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe norādīja, ka grozījumi pilsonības likumā ļaus nesarukt pilsoņu lokam un arī veidoties jauniem pilsoņiem, daudziem cilvēkiem tas nodrošinās piederības apziņu.
Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama personām, kuras ieguvušas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, citas NATO dalībvalsts pilsonību, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību,, tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, neminētas valsts pilsonību, ja saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt dubulto pilsonību; neminētas valsts pilsonību, ja tā iegūta automātiski, apprecoties vai adopcijas dēļ. Personas, kuras reģistrēs Latvijas pilsonību, jo ir latvieši vai līvi, vai arī trimdinieki, drīkstēs saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti.
