Foto: LETA
Latvijā naturalizācijas tempi ir samazinājušies, jo līdz ar tautas nobalsošanai piedāvātajām idejām par automātisku pilsonības saņemšanu nepilsoņiem un divām valsts valodām cilvēki sākuši gaidīt šos labumus, ceturtdienas rītā LNT raidījumā "900 sekundes" pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) šefs Vilnis Jēkabsons.

PMLP rīcībā esošie dati liecina, ka pirms pieciem gadiem naturalizācijas eksāmenu kārtojuši apmēram 3000 cilvēki, savukārt pašlaik viņu skaits ir sarucis, un šo pārbaudījumu gada laikā vēlas nokārtot ap 2000 cilvēku.

"Ir tendence, ka naturalizēties vēlas mazāk, jo apkārt klīst dažāda informācija, ka nepilsoņi varētu pilsonību iegūt automātiski, ka Latvijā varētu būt divas valodas un tamlīdzīgi. Daudzi to arī gaida," sacīja PMLP vadītājs.

Viņš gan norādīja, ka, neskatoties uz to, pilsonības eksāmenu kārto gana liels skaits cilvēku, pārsvarā - jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam, kuriem valsts valodas zināšanas vajadzīgas darba dēļ.

Jau vēstīts, ka gandrīz ceturtdaļa jeb 24,8% nepilsoņu uzskata, ka viņiem pilsonība pienākas automātiski, liecina Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā prezentētā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) veiktā aptauja.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 1.novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".

Savukārt šogad 18.februārī Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, kurā lielākā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju šo ideju noraidīja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!