Fotoradari kopš darbības sākuma ir fiksējuši vairāk nekā 252 000 pārkāpumus, par kuriem ir aprēķināti sodi kopumā par gandrīz četriem miljoniem latu, taču līdz šim samaksāti vien 1,78 miljoni jeb aptuveni 45%, liecina Valsts policijas statistika.
Kopš pērnā gada novembra beigām, kad uz ceļiem parādījās pirmie fotoradari, tie ir fiksējuši 252 452 ātruma pārkāpumus, par kuriem noformēti protokoli un sodos aprēķinātā summa sasniedz 3,938 miljonus latu.
Līdz šim samaksāti 1,785 miljoni latu jeb aptuveni 45%.
Jau vēstīts, ka fotoradariem nesokas arī ar budžeta papildināšanu - septiņos mēnešos valsts budžetā ir iekasēti 600 000 latu jeb 12% no gada plāna. Finanšu ministrija jau iepriekš norādījusi, ka saskata risku gada plāna izpildē.
Valdība augusta nogalē piekrita pārtraukt līgumu ar fotoradaru piegādātāju un ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri" (tagad "V-Traffic") .
Līgumu paredzēts lauzt 28.septembrī. Tiesa, līdz šim datumam valdība gaidīs priekšlikumus no Vācijas radaru ražotāja "Vitronic" par iespējamiem risinājumiem, lai radari turpinātu darbu uz Latvijas ceļiem. Savukārt sadarbību ar ražotāja meitas kompāniju "Vitronic Baltica un partneri" jebkurā gadījumā neturpinās, sacīja iekšlietu ministrs.
Līgumu nolemts lauzt, jo radaru ieviesējs nav pildījis līguma nosacījumus. Atbilstoši līgumam "Vitronic Baltica un partneri" kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari. Patlaban uz Latvijas ceļiem pavisam kopā darbojas 61 fotoradars - 27 stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie fotoradari.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
