Pagājušā gada 17.februārī uzņēmuma valdes locekļa Ginta Pētersona rīcībā nonāca informācija, ka firmas konta atlikums kļuvis zināms trešajām personām. Par to pa tālruni nejauši izrunājies kāds biznesa konkurents.
"Bankas konta atlikums tika norādīts precīzi līdz eiro centam. Mums tas bija šoks, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams," sacīja Pētersons.
Situācijas noskaidrošanai uzņēmējs nekavējoties vērsās attiecīgajā "Swedbank" filiālē. Oficiālā bankas pozīcija bijusi, ka dienesta pārbaudē nekādi pārkāpumi neesot konstatēti. Tomēr privātās sarunā bankas pārstāvis datu noplūdes faktu apstiprinājis. Uzņēmuma "SG eksports" pārstāvjiem ir arī sarunu ieraksti, kur bankas pārstāvis neoficiāli atzīst neuzticama bankas darbinieka vainu.
Kā dzirdams ierakstītajā sarunā, iespējamais bankas pārstāvis atklāj, ka vainīgais darbinieks, kas apzināti nopludinājis informāciju, ieraksta veikšanas brīdī no darba atlaists. Nekādi citi soda mēri sarunā gan netiek minēti.
Lai panāktu noplūdes fakta atzīšanu, uzņēmums "SG eksports" vērsies pie "Swedbank" mātes kompānijas Zviedrijā, kā arī bankas vadības Latvijā. Zviedrijas puse problēmu vedinājuši atrisināt lokāli, norādot, ka "katra bankas filiāle pati veic uzņēmējdarbību un pati pieņem lēmumus". Savukārt, Latvijas "Swedbank" vadītājs Māris Mančinskis norādījis, ka noplūde nav konstatēta.
"Swedbank" gan nepaskaidro acīmredzamās pretrunas starp skaņu ierakstiem un bankas oficiālo pozīciju. "SG eksports" uzņēmēji par notikušo ir sašutuši. Viņuprāt, "Swedbank" mēģina izvairīties no atbildības.
Tiesībsargājošās iestādēs izmeklēšana ilgst jau gadu, un kamēr tā nav pabeigta, policija komentārus nesniedz.
"SG eksports" pārstāvis Pētersons uzskata, ka ar tieši ar šo datu noplūdi arī saistāmas uzņēmuma šī brīža maksātspējas problēmas.
Uzzinot par datu drošības problēmām bankā, no turpmākas sadarbības pēdējā brīdī esot atteicies kāds ārzemju investors, kas plānojis uzņēmuma ražotnes modernizācijā ieguldīt vairākus miljonus latu.
"Ir gads pagājis, ir izjukusi nopietna investīcija Latvijas tautsaimniecībā, un mums kā uzņēmējiem ir jākārpās kā kurmjiem nezināmā vietā, un jārada jauni produkti, aizsargāti mēs neesam vispār," raidījumam atzina Pētersons.
Savukārt "Swedbank" sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Svilāns raidījumam apšaubīja "SG eksports" prasības patiesos motīvus. Pēc viņa domām, uzņēmēji ar šantāžas palīdzību mēģina no bankas izspiest sev labvēlīgu finanšu risinājumu.
Uzņēmums "SG eksports" nodarbojās ar koksnes apstrādi, saražoto produkciju eksportējot. Tajā strādājuši vairāk nekā 40 cilvēku.